Ekonomists Ošlejs: "Valstij nepieciešama strauja izaugsme"
“Šobrīd mēs esam sabalansēti savā ārējā preču un pakalpojumu tirdzniecībā. Mēs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem - ne privātpersonas, ne valsts, un tas ir ļoti labi. Tāpēc mums nebūs nepieciešamas tik straujas korekcijas, kā tas bija 2008.gadā, kad pēkšņi privātpersonām bija pārāk liels apjoms ar aizņēmumiem, kad privātpersonas un nedaudz arī valsts dzīvoja pāri saviem līdzekļiem,” tā, komentējot ziņas par ekonomiskās krīzes tuvošanos, RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” norādīja ekonomists Jānis Ošlejs.
Ošleja skatījumā vajadzētu domāt par to, kā nodrošināt valstij strauju izaugsmi krīzes vai nekrīzes laikā. Viņš uzskata, ka strauja izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tiek attīstīta eksporta rūpniecība vai arī eksporta pakalpojumi. Tikai tā ir iespējams straujš darba ražīguma pieaugums.
“Nevar paaugstināt darba ražīgumu, piemēram, restorānā, jo viena viesmīle var apkalpot tikai tik apmeklētājus, cik var, piemēram, divdesmit. Viņa nevar apkalpot trīsdesmit, četrdesmit vai piecdesmit apmeklētājus. Bet rūpnīcā viens strādnieks var saražot gan desmit, divdesmit, piecdesmit, gan simts detaļas, ja tiek ieguldīts un investēts iekārtās, kas uzlabo viņa darba ražīgumu,” zina teikt ekonomists.
“Tāpēc rūpniecībā, IT sektorā, aviācijā un citos līdzīgos sektoros ir iespējams audzēt darba ražīgumu. Tādā veidā mēs kļūstam bagātāki un spējam pārvarēt krīzi. Kas man nepatīk - Latvijas kopējais eksporta apjoms precēm un pakalpojumiem. Mēs diezgan būtiski atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Ir jādomā par to, kā mēs audzējam uzņēmumus, kas spēj eksportēt vairāk,” sacīja Ošlejs.
Pēc ekonomista domām būtu vajadzīga investīciju programma, kas būtu vērsta uz pašvaldībām, lai mēģinātu atkārtot panākumus kādi ir Valmierai, Smiltenei, Ventspilij rūpniecības projektu attīstībā. “Ir jābūt gataviem atvēlēt jau tagad tam resursus, lai tad, kad būs krīze, šos plānus varētu īstenot,” pārliecināts ir Ošlejs.
