Kalnā kāpējs. Jaunā Mitsubishi L200 tests
Ne pārāk plašajā pikapu saimē Mitsubishi L200 līdz šim bija tāds kā jaunākais brālītis, kurš nepelnīti aizstumts aiz lielo brāļu mugurām. Jaunajam L200 modelim ir visas iespējas šo ainu mainīt, jo tagad mūsu priekšā ir pilnīgi cita dizaina automašīna. Mums bija iespēja to izmēģināt Spānijas kalnu apstākļos, un mūsu slēdziens ir īss – ar šo auto mēs kopā ietu izlūkos!
Mazā brāļa sindroms iepriekšējās paaudzes L200 piemita viena vienīga iemesla dēļ – salīdzinot ar citiem pikapiem, auto izskatījās pārāk rāms un piemīlīgs. Galvenie konkurenti Nissan Navara un Toyota Hilux jau ar izskatu lika manīt, ka tiem viss ir pa spēkam, nerunājot nemaz par robustajiem amerikāņu pikapiem, un L200 uz to fona izskatījās nepārliecinošs: „Nu, labi, es pamēģināšu, bet īsti nezinu, kā man izdosies...” Dzīvē jau tam visu pikapam parasti pārvaramo šķēršļu pieveikšana padevās nemaz ne sliktāk kā konkurentiem, taču izskats tomēr radīja par sevi nepārliecināta inteliģenta iespaidu, kurš iemaldījies mežstrādnieku kompānijā.
Mitsubishi L200
Dzinējs: 2,2 l četru cilindru dīzelis
Jauda/griezes moments: 150 zs / 400 Nm
Vidējais degvielas patēriņš: 8,8 l/100 km
Cena: sākot no 26 990 EUR
Pēc visa spriežot, to saprata arī Mitsubishi dizaineri, tāpēc jaunais L200 ir ieguvis pavisam citas, nepārprotami robustākas līnijas un tagad izskatās tā, kā kārtīgam pikapam piedienas. Īpaši to var novērtēt, paskatoties uz auto no priekšas. Paceļot radiatora resti uz augšu un pabīdot lukturus uz sāniem, auto ir ieguvis dusmīgāku un pārliecinātāku „seju”, kādas pietrūka iepriekšējās paaudzes L200. Turklāt motora pārsegs ir mazliet pacelts uz augšu, tā radot izteiktāku apvidus auto sajūtu un ļaujot vadītājam labāk izjust mašīnas gabarītus.
Šosejas kuģis
Bet vai jaunais L200 arī bezceļos uzvedas tā, kā jāuzvedas kārtīgam pikapam? Uzbraukt 1500 metrus virs jūras līmeņa un pēc tam nobraukt lejā ir pietiekami smags pārbaudījums, lai tiktu skaidrībā par jaunā Mitsubishi L200 patiesajām spējām, tāpēc dodamies projām no pilsētas. Taču līdz kalniem vēl ir jātiek. Mūsu gadījumā vispirms pa ātrgaitas šoseju jāveic gandrīz 90 kilometru. Tātad ir gana laika, lai saprastu, kā pikaps uzvedas uz līdzena ceļa.
Pirmais iespaids – tajā ir ērti. Salons ir plašs, un sēdeklis tevi apņem maigi kā dīvāns. Nav vairs tie laiki, kad pikapu pircēji būtu ar mieru sēdēt uz cieta beņķa tikai tāpēc, ka šis auto ir darba zirgs, un tātad jebkāds komforts tajā ir lieks. Pavadot pie mašīnās stūres trīs stundas, nerodas vēlme kāpt ārā un izlocīt kājas, varētu vēl braukt un braukt. Arī aizmugurējā sēdeklī vietas ir pietiekami, un tur komfortabli varētu justies pat divmetrīgs tēvainis, jo galva griestos nedursies.
Mērinstrumentu panelī un mediju sistēmā viss ir pārskatāmi, vienkārši un saprotami. Mediju sistēma ir līdzīga kā citiem Mitsubishi modeļiem (ir arī iespēja pievienot viedtālruni ar Apple Car vai android Auto aplikāciju palīdzību), taču stūre ir jauna – mazliet ērtāka nekā līdzšinējā, arī podziņu izvietojums un ergonomika uzlabota. Spidometrs ieturēts klasiskajā stilā, iztiekot bez visādiem digitālajiem jociņiem un pārliekas iluminācijas. Šķiet, pikapi būs pēdējie automobiļi, kas ļausies spidometru digitalizācijas modei. Un tas ir labi, jo vajadzīga taču kāda stabilitātes saliņa šajos ātri mainīgajos laikos. Kārtīgs darba zirgs ir pelnījis klasisku spidometru, nevis diskotēku priekšējā panelī.
Uz šosejas auto uzvedas pārsteidzoši labi. Proti, tas ir stabils, ko ne vienmēr var teikt par dažiem citu ražotāju pikapiem, kas uz līdzena ceļa mēdz zvalstīties kā dīvāns uz riteņiem, bet pa nelīdzenu asfaltu, kāda Latvijā ir pa pilnam, lēkāt kā ķengurs. Ar L200 šajā ziņā viss ir kārtībā. Kaut gan auto nav apveltīts ar ļoti jaudīgu motoru – tam ir 2,2 litru četrcilindru dīzelis –, tomēr dinamika ir itin laba. Protams, nevar cerēt, ka tādu gabarītu auto ar šādu motoru krustojumā nesīsies uz priekšu ar geparda ātrumu un visus apdzīs ar gazeles grāciju, tomēr nekādas raizes apdzīšana nesagādā. Un, ja jau L200 nekrita kaunā uz spāņu automaģistrāles, tad diez vai Latvijas ceļi tam spēs sagādāt grūtības.
Uzbraukt kalnā...
No putekļainiem ceļiem līdz akmeņainām kalnu takām – tāds bija mūsu maršruts kalnu rezervātā. Kā jau kalnos ierasts, sākumā ceļš vēl ir samērā plats (šajā gadījumā tas nozīmē: lai arī ar grūtībām, taču pretimbraucošās automašīnas var samainīties), taču pamazām kļūst arvien šaurāks, akmeņaināks un grumbuļaināks. Tāpēc drīz vien nākas aktivizēt pilnpiedziņu, jo uz šosejas gluži labi varējām iztikt tikai ar aizmugurējo riteņu piedziņu. Rezervē vēl paliek pazeminātie ātrumi un īpašais Mitsubishi OFF Road režīms, ko augšupceļā tā arī nebija nepieciešamības izmantot. Ar visiem ceļa nelīdzenumiem un grumbuļiem auto gluži labi tika galā arī tāpat.
Cita lieta, lejā braucot. Tur jau sākās īstas kalnu kazu takas – šauras, līkumotas un ļoti nelīdzenas. Te jau vietām nācās iedarbināt pazeminātos pārnesumus. Latvijā to izmantot var nākties ļoti retos gadījumos, jo mums gluži vienkārši nav tādu kalnu, taču Spānijā tas lieti noderēja. Gluži tāpat kā kamera, kas ļauj redzēt, kas notiek automobilim pie riteņiem un sānos; braucot pa nogāzi augšup vai lejup, ļoti noderīgi, jo aiz motora pārsega visus akmeņus un bedres gluži vienkārši nav iespējams saskatīt. Īpaši par to varēja pārliecināties nelielā bezceļu posmā, kur bez kameras atliktu tikai zīlēt, kur tad palika tie divi akmeņi, kas tepat kaut kur bija, – apbraucam mēs tos vai arī tūlīt uzsēdināsim mašīnu tieši tiem virsū. Ir arī palīgierīces, kas vairāk noder uz šosejas vai pilsētā, – gan aklās zonas sensori, gan drošības sistēmas, kas brīdina par joslu maiņu un satiksmi aizmugurē, kā arī neļauj parkojoties iebumsīties svešā auto. Viss, kas mūsdienīgam auto nepieciešams, ieskaitot 360 grādu kameru.
Vēl kāda būtiska detaļa – testa auto bija nobraucis vairāk nekā 4000 kilometru, tātad skarbo kalnu maršrutu tas pirms mums bija veicis jau reizes divdesmit. Un pēc visiem šiem pārbaudījumiem un negantās tricelēšanas pa akmeņiem un bedrēm nekas mašīnā negrabēja un nečīkstēja. Labs rādītājs.
Visurgājējs
Kopumā jāteic, ka Mitsubishi L200 rada uzticama un droša auto iespaidu. Tāda, kas varētu godam kalpot zemniekam vai mežiniekam, vajadzības gadījumā arī pilsētniekam, piemēram, rūdītam medniekam. Taču lauki un meži (jā, arī kalni) ir L200 īstā stihija, kur tas jūtas kā zivs ūdenī. Lauku apstākļos arī īpaši netraucē salīdzinoši mazais motors, kas uz šosejas brīžiem varbūt var radīt „mazuma piegaršu”, taču uz zemes ceļa to pilnīgi noteikti nejutīs.
Salīdzinot ar konkurentiem, L200 ir vēl kāds trumpis – cena. Šis pikaps ir par dažiem tūkstošiem eiro lētāks nekā tuvākie konkurenti. Pieejama arī versija ar mehānisko ātrumkārbu, kas ir būtiski gan no ekonomijas, gan no braukšanas prieka viedokļa. Šo rindu autors varēja izmēģināt gan automātisko, gan mehānisko, un, lai arī komforts man allaž ir licies būtiska auto sastāvdaļa, šoreiz nācās atzīt, ka pikapam mehāniskā kārba piedien labāk. Galu galā tas taču ir īsts darba zirgs.
