Latvijas Televīzija un Latvijas Radio sāks aiziet no reklāmas tirgus
foto: LETA
Dzelzceļa tilts pār Daugavu un Latvijas Televīzijas ēka.
Bizness un ekonomika

Latvijas Televīzija un Latvijas Radio sāks aiziet no reklāmas tirgus

Jauns.lv / LETA

Lai nodrošinātu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, Ministru kabinets šodien atbalstīja papildu 5,5 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Izskatot informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam, valdība kontekstā ar iziešanu no reklāmas tirgus programmu veidošanai un izplatīšanai Latvijas Radio paredzēja 1 370 852 eiro, bet LTV - 4 129 148 eiro. Šādi līdzekļi paredzēti arī 2021. un 2022.gadam.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka šo naudu varēšot tērēt arī sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma kāpināšanai.

Bezmaksas zemes apraidē raidošajām komerctelevīzijām paredzēts piešķirt 200 000 eiro satura veidošanai, savukārt pilsoniskās līdzdalības attīstībai un sabiedrības saliedētībai komerctelevīzijām un radio iedalīti 71 144 eiro.

Aktuālajiem informatīvās telpas drošības pasākumiem - mākoņtehnoloģiju pakalpojuma nodrošināšanai un monitoringa centra kapacitātes stiprināšanai - nākamā gada budžetā iezīmēti 142 000 eiro.

Kopumā radio un televīzijai 2020.gadā valdība papildus iezīmējusi 5,913 miljonus eiro.

Kā ziņots, valdība otrdien lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt kopumā 173,9 miljonus eiro.

No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 91 118 661 eiro. No tiem 916 236 pārdalīti Ministru kabineta prioritātēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piešķirti 5,56 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - trīs miljoni eiro, Finanšu ministrijai - 900 000 eiro, Iekšlietu ministrijai - 18,9 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 6,96 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai - 7,9 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 10,34 miljoni eiro, bet Tieslietu ministrijai - 4,03 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm 2020.gadā papildus piešķirti 1,12 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 13 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 7,89 miljoni eiro, Centrālajai vēlēšanu komisijai - 602 763 eiro, savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljoni eiro.

Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 72 404 538 eiro. No tiem ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai papildus pārdalīti 42,11 miljoni eiro, nozaru valsts pētījumu programmām - 1,04 miljoni eiro, bet, lai no 2019.gada 1.septembra palielinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro, pilnam gadam papildus atvēlēti 22,99 miljoni eiro. Savukārt demogrāfijas veicināšanas pasākumiem papildus piešķirti 6,26 miljoni eiro.

Finanšu ministrijai līdz šā gada 11.oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam.

Galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžetu pieņems Saeima.