Mazinās nelegālo azartspēļu platformu īpatsvars. Kas tiek darīts un ko vēl vajadzētu darīt?

Te gan jāatzīmē, ka kopumā vērtējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interaktīvo azartspēļu tirgu, Latvijā interaktīvo azartspēļu tirgus ieņēmumi ir lielāki gan par Lietuvu, gan Igauniju. Tādējādi Latvijā pastāvošais nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus rada īpašu uzmanību. Salīdzinošie dati rāda, ka, piemēram, pērn licencētais tirgus Latvijā sasniedza ap 39 miljonus eiro lielu apgrozījumu, Igaunijā 29,3 miljonus eiro, bet Lietuvā 27,6 miljonus eiro. Savukārt nelegālais tirgus apjoms pērn Latvijā bija 33,8 miljoni eiro, kas būtiski pārsniedz Lietuvas nelegālā tirgus apjomu, kas bija 13,8 miljoni eiro, bet Igaunijā 10,4 miljonus eiro.

Vai uzraugošās institūcijas ir apzinājušas faktisko problēmu Latvijā, Jauns.lv sazinājās ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) direktori Signi Birni, kura telefonsarunā skaidroja, ka nelegālās spēļu vietnes iespēju robežās tiek bloķētas, taču šāda tiešsaistes azartspēļu tirgus pelēkās puses apkarošana neesot pilnībā efektīva.

“Latvijā nelegālo vietņu uzturētāji nemitīgi izvairās no identificēšanas, maina nosaukumus, maina IP, ar mērķi turpināt nepamanīti darboties tirgū. Taču otrs jautājums ir par to, kā panākt, lai visi vietējie elektronisko sakaru komersanti pildītu IAUI rīkojumus sekot līdzi nelegālo vietņu pieejamībai. Šādu komersantu mūsu valstī ir ap 200 un ir grūti izsekot katra individuāla komersanta aktivitātēm,” pauda inspekcijas direktore Birne.

Igaunijā cīņa ar tiešsaistes kazino nelicencētajiem darboņiem ritot veiksmīgāk, taču tur nelegālās vietnes apkaro un elektronisko sakaru komersantu darbību efektīvi uzrauga viena valsts institūcija, proti, sistēma, ar kuras palīdzību tiek monitorēta tirgus ēnas puse, esot daudz parocīgāka.

“Vēlos arī uzsvērt, ka, lai arī vēl joprojām Latvijā pastāv liels nelegālo interaktīvo azartspēļu piedāvājums, tomēr veiktie pasākumi ir veicinājuši to, ka kopš 2012. gada, kad legālo azartspēļu īpatsvars bija 1,3% no kopējā interaktīvo azartspēļu ieņēmumu apjoma, tad 2019. gadā prognozēts 61,7% legāli ieņēmumi. Minēto statistisko apkopojumu veic Lielbritānijā bāzēta kompānija “H2 Gambling Capital”. Tā kā valsts budžetā nodokļa veidā no interaktīvajām azartspēlēm tiek ieskaitīti 10% no ieņēmumiem, tas nozīmē, ka ja 2012. gadā valsts budžets saņēma 20 000 eiro, tad 2019. gadā tiek prognozēti 5,46 miljonu eiro nodokļu iekasējumi,” piebilda IAUI direktore.

Kā ar nelegālo tirgu cīnās likumdevēji?

Kā informēja Finanšu ministrijā (FM), 2013. gada 11. decembrī stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā, ar kuriem IAUI tika noteiktas tiesības pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola adresei, t.i. bloķēt piekļuvi identificētām Latvijā nelegālām azartspēļu organizētāju interneta tīmekļu vietnēm.

Vienlaikus IAUI identificē Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu tīmekļu vietnes, sekojot šo interneta tīmekļa vietņu aktivitātēm sociālajos tīklos un medijos un veic ierobežojošus pasākumus, ja šajās tīmekļu vietnēs tiek piedāvātas azartspēles latviešu valodā vai Latvijas iedzīvotājiem un ja pār tām saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem vai citiem komersantiem, atklāja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Konstatējot Latvijā nelegālas azartspēļu interneta tīmekļa vietnes darbību IAUI konkrētajiem azartspēļu organizētājiem nosūta informāciju par bloķēšanas faktu, un iespējām saņemt licenci darbībai Latvijā.

Tāpat FM apstiprināja, ka šobrīd Latvijā reģistrēti apmēram 220 elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina interneta pieslēgumu. Tiesību akti nosaka Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju uzraudzību Latvijā, lai novērstu neatļautu darbību gadījumus interneta vidē. IAUI regulāri veic interaktīvo azartspēļu organizētāju domēna vārdu vai interneta protokola adrešu, kurām ir ierobežota piekļuve (bloķēto tīmekļa vietņu), pieejamības pēcpārbaudes, lai pārliecinātos vai ir nodrošināta konkrētā domēna vārda vai interneta protokola adreses pieejamības ierobežošana (bloķēšana). IAUI arī seko, lai jau bloķētās tīmekļa vietnes neatsāktu piedāvāt interaktīvās azartspēles, veicot izmaiņas domēna vārdā un interneta protokola adresē.

Efektivizējot Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju tīmekļa vietņu identificēšanu, 2017. gadā IAUI uzraudzības procesa pilnveidošanai ieviesa Nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu analīzes un uzraudzības IT risinājumu, kas paaugstina darba efektivitāti un veic automātisku vietņu kontroli.

Savukārt, Saeima šī gada pavasarī pieņēma izmaiņas likumdošanā, kas paredz ierobežot Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību. Kompleksie pasākumi pašlaik tostarp paredz, pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atteikt maksājumu veikšanu ar maksājumu karti Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam. Kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par izdotajiem maksājumu attiekumiem. Elektronisko sakaru komersants, izpildot IAUI lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz IAUI tīmekļa vietni, kurā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, par Latvijā licencētiem interaktīvajiem azartspēļu organizētājiem, kā arī informācija par atkarību no azartspēlēm un izlozēm mazinošiem pasākumiem.  Tāpat grozījumi likumos paredz noteikt atbildību personai par dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs vai interaktīvās izlozēs, nosakot liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs un iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, t.sk. interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes, un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā.

Ņemot vērā, ka augstāk minēto pasākumu īstenošanai ir nepieciešama tehnisko risinājumu izstrāde un testēšana, kā arī atsevišķu normu piemērošanai paredzēta Ministru kabineta noteikumos atrunātā kārtība, pilnvērtīgi pasākumi sāks darboties ne vēlāk kā ar 2020. gada 1. janvāri.

Neskatoties uz to, atsevišķas kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji plāno sākt atteikt attālināto maksājumu veikšanu jau 2019. gadā.

Atzinīgi pieņemtos likumu grozījumus vērtē arī  Birne, kura pauda, ka “šī gada pavasarī tika pieņemti vairāki likumu grozījumi, kuru rezultātā ir pavērušās jaunas iespējas vērsties pret nelicencētām azartspēļu vietnēm. Parādījusies iespēja piemērot sodus elektronisko sakaru komersantiem, kuri pieļauj šādu tīmekļa vietņu pieejamību, ir paredzēta atbildība arī tām fiziskajām personām, kuras spēlē nelegālajās vietnēs un to apkarošanai nu ir piesaistītas arī bankas. To uzdevums ir sekot līdzi un identificēt maksājumus komersantiem, kuri Latvijas teritorijā bez atļaujas piedāvā tiešsaistes azartspēles.”