Hermanis par JRT būvniecības konfliktu: politiķi par to nevēlas runāt, jo "tieši būvnieki" viņus sponsorē

Hermanis šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja, ka jautājums nav par "pāļiem un urbšanu", bet gan pilnīgi par ko citu. JRT režisora ieskatā par šo jautājumu vismazāk vēlās runāt politiķi, jo "tieši būvnieki" ir tie, kuri viņus sponsorē.

Hermanis dalījās ar savu novērojumu, ka Valsts prezidents bija runājis par Latvijas Universitātes jautājumu, bet par konfliktu starp būvnieku un VNĪ, nē. Viņaprāt, prezidentam vienkārši nav nekas sakāms par šo situāciju.

Hermanis žurnālistiem arī atgādināja, ka, pārvācoties uz jaunajām telpām, trupa bija paudusi to, ka remonts notiks ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Viņš gan atzina, ka "iekšējais remonts" iet daudz ātrāk, uzsverot to, ka šo sezonu sākotnēji bija plānots atklāt vecajā adresē. Režisors atklāja, ka teātra trupa konfliktā atbalsta VNĪ.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par Jaunā Rīgas teātra būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".

Tiesas aizliegums stājās spēkā 14.augustā un šis lēmums nav pārsūdzams.

Savukārt VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no "ReRe būve 1", lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

VNĪ 13.augustā plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no "ReRe būve1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks norādīja, ka VNĪ par plāniem pārņemt būvlaukumu paziņoja pagājušajā nedēļā. "Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu," viņš skaidroja.

Turklāt Koks piebilda, ka nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no būvnieku puses. "Šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas," viņš sacīja.

Ar publisku paziņojumu medijos saistībā ar lieguma uzlikšanu līguma slēgšanai ar citu būvnieku nācis klajā VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers: "Šādam tiesvedības scenārijam esam gatavi, pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls, balstīts uz "RERE Būve1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju."

Valkers uzskata, ka izplatītajā paziņojumā būvnieks maldina sabiedrību – lai arī lēmums tiešām nav pārsūdzams, bet ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā. "Tiesa izskatīs VNĪ argumentus un pieņems lēmumus vai saglabāt liegumu vai atcelt," uzsver VNĪ pārstāvis.

"Visi VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām. Tāpat "RERE būve 1" publiskais arguments par vēlmi turpināt esošo līgumu nav patiess. Pretēji šim "RERE Būve1"  apgalvojumam,  "RERE Būve1"  2019. gada 31. maijā VNĪ iesniegtais piedāvājums par turpmāku darbu grafiku ir mēģinājums, apejot publiska iepirkuma procedūru, iegūt jauna līguma nosacījumus, kurā  projekta termiņš no 2 gadiem pagarināts uz 4 gadiem,  paredzēto darbu grafikā iekļauti arī darbi, kas jau paveikti, un kas nav prognozējams budžeta apjomā. Mainot visus būtiskos līguma noteikumus - apjoms, termiņš, budžets nav iespējams likuma izpratnē runāt par līguma turpinājumu, tas ir jauns līgums, ko būvnieks cenšas panākt apejot likumā noteikto procedūru. "

Valkers stāsta, ka VNĪ izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzējuši, ka īstermiņā "RERE Būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, VNĪ esot stipri savos argumentos.

VNĪ jūlijā paziņojis par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.