Lietuva Zviedrijas Augstākajā tiesā pārsūdz tai nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar "Gazprom"

Lietuva Zviedrijas Apelāciju tiesai iepriekš lūdza atcelt arbitrāžas tiesas lēmumu lietā, kurā Lietuvai neizdevās panākt apmēram 1,4 miljardu eiro kompensāciju par pārmērīgo Krievijas dabasgāzes cenu.

Ar pārsūdzību Zviedrijas Augstākajā tiesā Lietuva mēģina izmantot visas iespējas, lai no "Gazprom" piedzītu kompensāciju par Lietuvas patērētāju pārmaksāto dabasgāzi. Tāpat Lietuva cenšas panākt, lai tiesa anulētu iepriekšējās instances lēmumu, ka Lietuvai jāsedz tiesvedības izdevumi, paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrija.

Gaidāms, ka līdz gada beigām Zviedrijas Augstākā tiesa izlems par to, vai Lietuvas sūdzība ir pieņemama izskatīšanai vai nav.

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Zviedrijas Apelāciju tiesa pieņēma Lietuvai nelabvēlīgu spriedumu par Stokholmas arbitrāžas tiesas 2016.gada lēmuma pārsūdzību. Lietuvas valdība, kas procesā jau iztērējusi deviņus miljonus eiro, bija cerējusi panākt daļēju vai pilnīgu arbitrāžas tiesas lēmuma anulēšanu.

Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūts, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas un "Gazprom" strīdu, 2016.gada jūnijā pasludināja spriedumu, kurā atzina, ka Krievijas gāzes koncernam bijis interešu konflikts, jo, būdams Lietuvas gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" akciju īpašnieks, tas vienlaikus piegādājis Lietuvai gāzi. Tomēr tiesa atteicās uzdot "Gazprom" maksāt Lietuvai tās prasīto kompensāciju 1,5 miljardu eiro apmērā par to, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Līdzās šai lietai 2010.-2011.gadā pēc "Gazprom" iniciatīvas sāktas trīs arbitrāžas lietas, kurās, kā norāda Lietuvas Enerģētikas ministrija, valsts intereses ir veiksmīgi aizstāvētas, jo nedz izmeklēšana par "Lietuvos dujos" darbību, nedz Lietuvas gāzes sektora reforma un atvēršana netika apturēta.

Eiropas Komisija 2015.gada aprīlī pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas par iespējamu "Gazprom" monopolstāvokli vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atzina, ka Krievijas koncerns, iespējams, noteicis netaisnīgas gāzes cenas un ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli.