Informācija par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra
Ar 2016. gada 1. janvāri Nodokļu administrācijai paredzētas tiesības noteikt samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķinu pamata un piedzīt soda naudu 100% apmērā, ja tiks konstatēts, ka nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu konstrukciju vai programmu, bet nav iespējams noteikt periodu, kurā slēpts vai samazināts ar nodokļiem un nodevām apliekamais objekts, un tā apmēru.
Savukārt, ja gada laikā atkārtoti (kas jau norāda uz apzinātu nodokļu maksātāja rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas) tiks konstatēta iejaukšanās iekārtas vai ierīces programmā, izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas un grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu ienākumu izmaksa, kas ir būtiski nodokļu maksātāja pārkāpumi, šis fakts tiks vērtēts kā papildus apstāklis nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai bez brīdinājuma.
Lai izvairītos no situācijas, ka nodokļu maksātājs pārkāpumu novēršanai paredzēto laiku pēc brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu saņemšanas izmanto aktīvu atsavināšanai, reorganizācijai, amatpersonu maiņai u.c. darbību veikšanai, kas vērstas uz izvairīšanos no atbildības, likumā Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības vienlaikus ar brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu izteikšanu nodokļu maksātājam noteikt aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (piemēram pamatlīdzekļu atsavināšana) un piemērot liegumu nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai un amatpersonu maiņai.
Ar 2016. gada 1. martu Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem kredītinformācijas birojam nodošanai, nemainot tās saturu, kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.
Ar 2016. gada 1. aprīli noteikts pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Ziņojumus sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgos nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Ar 2016. gada 1. jūliju Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekli - liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas (audita)) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, Valsts ieņēmumu dienestam noteikts pienākums informēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju (auditu). Uzņēmumu reģistrs, saņemot šāda komersanta pieteikumu par izmaiņām komercreģistrā ierakstāmajās ziņās (amatpersonu maiņa, reorganizācija, likvidācija), informēs Valsts ieņēmumu dienestu par saņemtajiem pieteikumiem, savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus un nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli.
