Konkurences padome secinājusi, ka OCTA tirgus kļuvis pārlieku caurredzams

Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums dalībai satiksmē, KP rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas sistēmā.

KP pētīja, kādi apstākļi veicinājuši OCTA cenu kāpumu 2017.gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

Kā neraksturīgu iezīmi konkurences apstākļos esošiem tirgiem KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū ir brīvi pieejama būtiska individuālā komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem, sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm.

"Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu un ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai," skaidroja Ābrama.

Kā būtiskākos konkurences tiesību pārkāpumus Ābrama minēja to, ka OCTA informācijas sistēma ļauj izsekot konkurentu piedāvātajām cenām, arī OCTA cenu kalkulatori atklāj konkurentu piedāvājumus, tirgus dalībniekiem ir viegli pieejama informācija par konkurentu finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Arī tirgus dalībnieku publiski komentāri par cenu izmaiņām kalpo kā signāls konkurentiem.

Ābrama norādīja, ka apdrošināšanas sabiedrības OCTA tirgū, tostarp izskatot prēmiju piedāvājumus un gatavojot finanšu atskaites, izmanto OCTA informācijas sistēmu, kurā iekļauti dažādu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību dati par jebkuru transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami OCTA cenas noteikšanai un atlīdzības izmaksai, ja noticis ceļu satiksmes negadījums.

KP konstatēja, ka apdrošināšanas sabiedrībām nav tiešas piekļuves konkurentu datiem, tomēr tās ļoti detalizētā līmenī var sekot līdzi situācijai tirgū, lai atbilstoši pielāgotu savu rīcību, kas nebūtu iespējams tirgū, kurš darbojas brīvas konkurences apstākļos, norādīja Ābrama.

Ņemot vērā, ka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) nodrošina OCTA informācijas sistēmas darbību, KP norāda, ka birojam jābūt atbildīgam par tirgus caurskatāmības risku novēršanu, proti, LTAB jāizvērtē, kādai informācijai piekļūst katra apdrošināšanas sabiedrība un jānodrošina, ka to rīcībā ir tikai tā informācija, kas nepieciešama konkrētā OCTA pakalpojuma sniegšanai.

Tāpat KP konstatēja, ka patērētājiem ir pieejami vairāki brokeru izveidoti OCTA cenu kalkulatori, kas patērētājiem ļauj iepazīties apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem un atvieglo izvēli, pie kura apdrošinātāja iegādāties polisi. KP norāda, ka vienlaikus ir augsts risks, ka šajos kalkulatoros izmantotos cenu algoritmus apdrošināšanas sabiedrības un brokeri var izmantot nekontrolētā veidā, tostarp neievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības, un iegūt liela apjoma datus no OCTA kalkulatoriem par konkurentu piedāvājumiem.

Lai mazinātu šos riskus, KP rosina Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paredzēt OCTA kalkulatoros papildu prasību par informācijas pieprasītāja identifikāciju, piemēram, transportlīdzekļa īpašnieka autorizāciju, izmantojot internetbanku.

Ābrama arī atgādināja, ka apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvā OCTA, regulāri ir jāsniedz informācija par saviem finanšu rādītājiem vairākām organizācijām - LTAB, Latvijas apdrošinātāju asociācijai (LAA) un FKTK. Šīs organizācijas reizi ceturksnī publicē pārskatus, kuros atspoguļoti apdrošināšanas sabiedrību finanšu rādītāji un līdz ar to arī pozīcija tirgū. Tas ļauj tirgus dalībniekiem attiecīgi pielāgot savu rīcību, palielinot vai samazinot OCTA prēmijas.

KP konstatēja, ka atbilstoši normatīviem LTAB nav pienākuma apkopot un publiskot šāda veida informāciju, tāpēc KP norāda uz nepieciešamību samazināt pieprasīto datu apmēru un mainīt izstrādātos OCTA statistikas apkopošanas un publicēšanas noteikumus.

Lai gan FKTK publicējamās informācijas biežums ir noteikts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, tam, KP ieskatā, attiecībā uz OCTA nav būtiska pamatojumu. Lai mazinātu kopējo tirgus caurskatāmību un konkurentu pielāgošanās risku, KP ierosina samazināt apdrošināšanas sabiedrību finanšu rādītāju publicēšanas biežumu no reizes ceturksnī uz reizi gadā.

Ābrama vērsa uzmanību arī uz to, ka gan LTAB, gan LAA vadībā ir viens un tas pats cilvēks - Jānis Abāšins. Ābrama norādīja, ka LAA uzdevums ir pārstāvēt apdrošināšanas sabiedrību biznesa intereses, savukārt LTAB mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses un veicināt OCTA stabilitāti un attīstību, kas pieprasa pilnīgu lēmumu pieņemšanas neatkarību no biznesa interesēm. KP ieskatā, pašreizējais vadības modelis rada interešu konfliktu, jo patērētāju - pakalpojuma saņēmēju - interešu aizstāvība var nebūt atbilstoša pakalpojuma sniedzēju biznesa interesēm.

Tādēļ KP aicina Finanšu ministriju skaidri definēt LTAB pilnvaras un nodrošināt efektīvu biroja vadību un pārraudzību, lai novērstu OCTA tirgus dalībnieku darbību saskaņošanas risku.

Ābrama sacīja, ka OCTA cenu kāpuma sākumposmā gan LTAB, gan viens no tirgus dalībniekiem publiski pauduši komentārus par gaidāmām cenu izmaiņām. KP jau ir izteikusi aizrādījumu LTAB, ka šāda rīcība var tikt uztverta kā signāls pārējiem tirgus dalībniekiem paaugstināt OCTA prēmijas un veicināt aizliegtas saskaņotas darbības.

Ābrama uzsvēra, ka turpmāk KP par šādiem komentāriem bez brīdinājuma var uzsākt konkurences pārkāpuma izmeklēšanu, īpaši ņemot vērā, ka KP iepriekš ir izteikusi aizrādījumus tirgus dalībniekiem vai tos pārstāvošajām organizācijām.

KP vadītāja norādīja, ka OCTA tirgus nedarbojas brīvas konkurences apstākļos, tāpēc šī tirgus specifika būtu risināma ar maksimālās cenas noteikšanu.

Tāpēc, ņemot vērā tirgus specifiku un OCTA obligāto dabu, KP aicina Finanšu ministriju izvērtēt iespēju noteikt OCTA prēmijas maksimālo apmēru, lai pasargātu patērētājus no iespējama pārmērīga cenu kāpuma arī turpmāk.

Ābrama pieļāva, ka maksimālie cenas griesti varētu darboties kādus trīs gadus.