Gāzes cena krīt par ceturtdaļu, bet mēs maksājam tikai kripatiņu mazāk. Kāpēc?
Lai arī dabasgāzes cena pasaules tirgū ir ievērojami kritusies – vairāk par ceturtdaļu, mājsaimniecībām maksa par gāzi salīdzinoši samazinājusies visnotaļ minimāli – par 2,4 līdz 4%. Kāpēc? Tāpēc, ka lielākā daļa izmaksu veido nevis pati gāzes cena, bet gan tās sadale un tirdzniecības izmaksas.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izplatījusi paziņojumu, ka gada laikā, no 2015. gada janvāra līdz decembrim, dabasgāzes cena Latvijā, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, pazeminājusies par 26%. Tomēr mājsaimniecības no janvāra par gāzi maksās tikai par 2,4% vai 4% mazāk.
Piemēram, pērn rudenī dabasgāzes tirdzniecības cena bija mazākā kopš 2010. gada – 206,32 eiro par tūkstoš kubikmetriem. Savukārt mājsaimniecības, kuras gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, tagad maksās 584,84 eiro par tūkstoš kubikmetriem, bet tās, kuras to izmanto arī apkurei, – 341,03 eiro par tūkstoš kubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa.
Tas ir – „sīkais” patērētājs par kubikmetru maksās teju 73 centus par kubikmetru. Savukārt uzņēmēji, kuri patērē virs 25 000 kubikmetriem mēnesī, maksās ievērojami mazāk – no 42 līdz 31 centam par kubikmetru. Jo vairāk uzņēmējs patērē, jo mazāk būs jāmaksā. Vislielākais patērētājs ir „Latvenergo”, kam virs dabasgāzes cenas jāpiemaksā tikai 10 centi par kubikmetru („sīkajam” patērētājam pie kubikmetra jāpiemaksā 53 centi).
Tā kā lielo dabasgāzes samazinājumu galvenokārt izjutīs uzņēmēji, kuriem nav jāmaksā milzu summas par gāzes sadali, tās tirdzniecību un uzglabāšanu.
Latvijas gāzei ir astoņi dažādi dabasgāzes tarifi – jo lielāks patēriņa, jo mazāk jāmaksā par vienu kubikmetru. Dabasgāzes kubikmetra cena gan visiem ir vienāda – 21 cents. „Latvijas gāzes” runasvīrs Vinsents Makaris Kasjauns.lv paskaidroja, ka „sīkajam” patērētājam cena 73 centi par kubikmetru veidojas no šādām pozīcijām: 21 cents – gāzes iepirkuma cena; 21 cents – gāzes sadale; 14 centi – tirdzniecības izdevumi; 13 centi – pievienotās vērtības nodoklis; pa diviem centiem – pārvade un akcīzes nodoklis un viens cents – uzglabāšana.
Tā kā mazliet vairāk nekā pusi no gāzes patēriņa maksas „sīkajam” patērētājam jāmaksā virs dabasgāzes tirdzniecības cenas un nodokļiem. „Latvijas gāze” skaidro, ka mazajiem patērētājiem tik daudz jāmaksā tādēļ, ka ir lielas norēķinu sistēmas uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Dabasgāzi saņem 380 000 klientu, pārsvarā pilsētās, un tiem jāuztur vairāk nekā puse no valstī esošajiem gāzesvadiem.
Te jāpiebilst, ka gada laikā dabasgāzes tarifs Latvijā ir samazinājies par apmēram deviņiem centiem. Ja pirms gada sīkie patērētāji par kubikmetru gāzes maksāja 81,4 centus, tad tagad 72,8 centus, bet tie, kuri patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetriem mēnesī – 51,9 centa vietā tagad maksā 43,3 centus.
SPRK pārstāve Inese Krūmiņa Kasjauns.lv skaidro: „Maksājumu par dabasgāzi veido vairākas komponentes – dabasgāzes cena, maksa par infrastruktūru un nodokļi. 2015. gadā, ja salīdzina decembri pret janvāri, par 26% ir samazinājusies tikai vienas komponentes cena, proti dabasgāzes cena, bet Regulatora noteiktais tarifs par infrastruktūras izmantošanu ir saglabājies nemainīgs. Dabasgāzes cena ir mainīga, jo tā atkarīga no naftas produktu cenām un valūtas kursu svārstībām atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Atkarībā no dabasgāzes patēriņa grupas, dabasgāzes iepirkšanas izmaksas kopējā maksājumā par dabasgāzi veido 34% - 79%.
Salīdzinot iedzīvotāju tarifu 2016. gada 1. pusgadā ar 2015. gada 1. pusgadu, tarifs iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi plītīm, ir samazinājies par 11%, savukārt iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi apkurei – par 17%.
Lietotājiem, kas patērē gāzi vairāk nekā iedzīvotāji 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, tarifs (bez akcīzes) 3. patēriņa grupai ir samazinājies par 18%, kamēr 8. patēriņa grupai – par 23%. Arī šajā gadījumā samazinājuma atšķirības nosaka dabasgāzes īpatsvars kopējā tarifā”.
