Latvijas eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas
Latvijas eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas, norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Viņa stāstīja, ka preču eksports februārī palielinājās par 1% eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, tomēr lielāko daļu, ja ne pat visu kāpumu veido cenu pieaugums, kas nozīmē, ka apjomu kāpums ir tuvāk nullei. Preču imports eiro izteiksmē februārī saruka par 1,7%, kas ir vājākais sniegums divarpus gadu laikā.
"Preču eksporta plūsmās jau kādu laiku dominē koka un tā izstrādājumu eksports, tomēr tam kļūst arvien grūtāk kompensēt kritumu citās preču grupās, galvenokārt graudaugu, kā arī mehānismu un iekārtu eksportā. Pēdējais gan galvenokārt ir stāsts par reeksportu, kas neatspoguļo Latvijā ražoto preču eksportu. Tomēr koks un graudi ir tieši saistīti ar Latvijas tautsaimniecību. Graudaugu eksportā, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos būtisku uzlabojumu neredzēsim," prognozēja Buceniece.
Pēc ekonomistes teiktā, izmaiņas var sagaidīt gada otrajā pusē, kad būs jaunā raža, kas gan būs atkarīga no laikapstākļiem vasarā. Savukārt koks, iespējams, ilgi vairs nespēs stutēt eksportu. Biznesa aptaujas liecina, ka kokapstrādē ir būtiski sarukuši jaunu pasūtījumu apjomi, kas varētu būt signāls, ka drīzumā gaidāms lēnāks pieaugums ražošanas un eksporta apjomos.
"Tuvākajos mēnešos gaidāms, ka eksporta pieaugums saglabāsies vārgs. Straujākam pieaugumam šķēršļus liks arī augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un vājāks ārējais pieprasījums. Lēnāks eksports un arī lēnāks investīciju apjomu pieaugums, nozīmē, ka šogad importa kāpums būs lēnāks nekā pērn. Ārējās tirdzniecības plūsmas lēnāk aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas prognozes liecina, ka vispārēja sabremzēšanās turpināsies arī šogad. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu ierobežo ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un citi starpvalstu tarifi, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās un nenoteiktības pieaugums, tai skaitā neziņa par "Brexit" iznākumu," stāstīja Buceniece.
Viņa informēja, ka ASV ir publicējusi sarakstu ar Eiropas precēm 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, ko tā varētu aplikt ar jauniem importa tarifiem, tādējādi reaģējot uz Eiropas Savienības subsīdijām ASV kompānijas "Boeing" konkurentam Eiropā "Airbus". Šādu tarifu ieviešana viennozīmīgi negatīvi ietekmēs ražotājus Eiropā un var izprovocēt Eiropas Savienības atbildes tarifus ASV precēm.
"Joprojām pastāv arī bažas, ka ASV varētu ieviest tarifus no Eiropas ievestiem automobiļiem. Tādā gadījumā ietekme uz tirdzniecības plūsmām un Eiropas ekonomikas izaugsmi būtu vēl nelabvēlīgāka. Jau šobrīd redzam, ka Eiropas lielākajās valstīs sarūkoša pieprasījuma ietekmē ir būtiski pasliktinājušies apstākļi apstrādes rūpniecības nozares attīstībai un sarūk ražošanas apjomi, kas bremzē kopējo ekonomikas izaugsmi," atzina ekonomiste.
Lielākā daļa Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienībā - pērn 71,4% no kopējā preču eksporta vērtības, savukārt uz ASV Latvija ved mazāk nekā 4% no eksporta vērtības. Vairāk nekā divas trešdaļas no eksporta uz ASV veido dažādi mehānismi, ierīces un elektroiekārtas. Buceniece atzina, ka gadījumā, ja ASV ieviesīs piedāvāto importa tarifu plānu, tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku būs neliela. Tomēr bažas rada netiešā ietekme, jo tirdzniecības konflikta saasināšanās starp ASV un Eiropu negatīvi ietekmētu Eiropas valstu pieprasījumu pēc mūsu precēm, piemēram, no Vācijas un Zviedrijas, kas ir starp Latvijas galvenajiem eksporta galamērķiem.
Jau ziņots, ka Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 1,921 miljarda eiro apmērā, kas ir par 0,2% jeb 3,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 2,206 miljardiem eiro, kas ir samazinājums par 0,7% jeb 15 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 959,006 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% jeb 3,5 miljoniem eiro mazāk nekā janvārī, bet par 1% jeb 9,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,099 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% jeb 7,2 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 1,7% jeb 18,7 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada februārī.
Ārējās tirdzniecības bilance šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45,9% līdz 46,6%.
