"Swedbank" vadītājs mierina: naudas atmazgāšanas gadījumi bankā netiek pieļauti
Latvijas "Swedbank" iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi netiek pieļauti, atzina bankas valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
"Apzināmies, ka noziedznieki pastāvīgi pilnveido savas metodes, lai finanšu sistēmu izmantotu krimināliem nolūkiem - neviena banka nav pasargāta no tā. Mūsu uzdevums ir šīs situācijas identificēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm. Mēs to darām pēc visaugstākajiem standartiem - to apliecina gan banku uzrauga un Noziedzīgu iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju paustais, gan fakts, ka neviens no pēdējā laikā medijos izskanējušajiem uzņēmumiem vairs nav "Swedbank" klients," sacīja Rubenis.
Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir zema riska banka, kura apkalpo plašu klientu loku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā, savukārt ārvalstu klientu apkalpošana nekad nav bijusi nozīmīga bankas biznesa daļa - šādu klientu īpatsvars vienmēr bijis zem 1% no kopējā klientu skaita. Turklāt 2016.gadā tika pastiprinātas prasības pret ārvalstu klientiem un banka pārtrauca sadarbību ar 500 klientiem, kuriem tobrīd nebija būtiska saistība ar "Swedbank" mājas tirgiem. Šobrīd starp "Swedbank" klientiem Latvijā nav neviena uzņēmuma, kas darbību būtu reģistrējis ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai Maltā, Kiprā, Apvienotajā Karalistē, Luksemburgā. Šobrīd "Swedbank" klientu lokā ir apmēram 70 000 vietējo uzņēmumu un 300 ārvalstu uzņēmumu, kuru darbība saistīta ar Baltijas valstīm un Zviedriju.
"Pēdējās nedēļās izskanējusī informācija par līdz pat 11 gadus seniem notikumiem neatspoguļo bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību Latvijā. Mēs analizējam ne vien klientu darījumus, bet pat klientu sadarbības partneru darījumus. Arī pēdējā laikā medijos izskanējušo uzņēmumu darījumi neraisīja aizdomas, taču tiem bija neskaidri sadarbības partneri, kas veica norēķinus par precēm. Šie piemēri kalpo arī kā atgādinājums visiem Latvijas uzņēmējiem - ne vien pašiem jābūt korektiem pret likumdošanas prasībām, bet arī rūpīgi jāseko līdzi uzņēmuma sadarbības partneru lokam. Sadarbības partneru reputācija var tiešā veidā ietekmēt jūsu uzņēmuma darbību un radīt tālākus izaicinājumus," pauda Rubenis.
Viņš norādīja, ka banka vienmēr aktīvi atbalstījusi cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju finanšu sektorā, kā arī laika gaitā paaugstinājusi standartus līdz pašiem augstākajiem. "Aizdomas raisoši klienti var tikt identificēti jebkurā bankā, taču būtiskākais ir, kāda bankas rīcība seko. Nepieņemami un pretlikumīgi ir šādus klientus "piesegt", palīdzot sakārtot dokumentāciju un neziņot par tiem valsts iestādēm. "Swedbank" gadījumā vienmēr nekavējoši tiek nodota informācija atbildīgajām iestādēm, kuras lemj par tālāko rīcību. Esam gandarīti, ka arī Latvijā kopumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Kontroles dienests un valdība pēdējā gada laikā ir izdarījuši ļoti daudz, lai mūsu valsti nebūtu vairs iespējams izmantot kā naudas tranzītvalsti," teica "Swedbank" vadītājs Latvijā.
Rubenis atzīmēja, ka finanšu institūciju, tostarp "Swedbank" uzdevums ir pārzināt savu klientu saimniecisko darbību. Ja banka konstatē aizdomīgu vai neparastu darījumu, bankas uzdevums ir nekavējoši ziņot Kontroles dienestam par darījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai kādu citu noziegumu. Kontroles dienests ir tiesīgs iesaldēt līdzekļus, veikt darījumu sākotnējo izvērtēšanu un gadījumos, kad ir pamats sākt kriminālizmeklēšanu, tālāk lietu nodot izmeklēšanas iestādēm noziedzīga nodarījuma atklāšanai. Tāpat banka vērtē, vai sadarbība ar konkrētu klientu nerada būtiskus riskus arī gadījumos, kad nav tūlītēju aizdomu par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un gadījumos, kad šādi būtiski riski ir konstatēti, sadarbība ar klientu tiek pārtraukta.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskās televīzijas STV pētnieciskās žurnālistikas programma "Uppdrag granskning" ("Misija - izmeklēšana") ziņojusi par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Zviedrijas "Swedbank" nolēmusi izmeklēšanu par Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoto uzticēt veikt finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānijai "Forensic Risk Alliance".
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
