Pierobežas veikalos iztirgo pusi alus daudzuma, ko izdzer Igaunijā kopumā
Vienas no lielākās Igaunijas alusdarītavas „Saku Olletehas” vadītājs Jāns Hermss intervijā kaimiņvalsts portālam Toostusuudised.ee atzinis, ka Latvijas alkohola lielveikali Igaunijas pierobežā pārdod pusi no alus apjoma, kas tiek pārdots visā Igaunijas mazumtirdzniecības tīklā kopumā. Līdz ar to Igaunijas alus brūveri cieš zaudējumus, jo nevar miestiņu pārdot savā zemītē.
Alkohola veikals Ainažos, kuru bieži apmeklē igauņi
Pierobežas pilsētiņas zeļ un plaukst – tajās ierodas simtiem igauņu, lai „uztankotos” un uzreiz dotos atpakaļ uz mājām. Tos, kas ...
Augstās akcīzes nodokļa dēļ igauņi pēc alus kastēm brauc uz Latviju. Jāns Hermss teicis, ka tagad Igaunijas mazumtirdzniecības ķēdēm ir uzdevums, lai pie tām atgrieztos visi tie pircēji, kuri pēdējos pāris gadus pārvilināti uz Latvijas veikaliem.
„Astoņi Latvijas pierobežā atvērtie alkoholveikali pārdod pusi no visas Igaunijas mazumtirdzniecības ķēdes pārdotā alus daudzuma,” sacīja Hermss un piebilda, ka „Latvijas robežu tirdzniecība nav kaut kas tāds, ko vairs nevarētu mainīt”, vienīgi jānoņemot rozā brilles un jāmaina absurdā akcīzes politika, kas igauņu alusdzērājus pārvilinot uz Latviju.
„Šai gadījumā mēs nerunājam tikai par to alus tirdzniecības sarukumu, kas vērojams pie mums. Mēs esam zaudējuši arī tūristus no ziemeļiem – Somijas,” bila Hermss. Jāteic, ka igauņu bāleniņi pēc mūsu alus brauc aizvien naskāk. Gada sākumā igauņu alus ražotāji ziņoja, ka trešdaļa Igaunijā dzertā alus pērn pirkta Vidzemē, bet tagad jau puse.
„Ja Igaunijas akcīzes nodokļa likmes tiktu piesaistītas konkurējošam līmenim ar Latviju, dienvidu robežu tirdzniecība pazudīs pašreizējā formā un Igaunijas pircēji atgriezīsies mūsu veikalos. Skumji, ka mūsu iepriekšējie brīdinājumi, ņemot vērā strauju akcīzes nodokļa pieaugumu, tika ignorēti, un draudi mūsu ražotājiem tika noliegti,” atzīmē Hermss un norāda, ka „izaugsme Latvijā notiek uz mūsu vietējā (Igaunijas) tirgus rēķina. Mēs kā dzērienu ražotājs nevaram paredzēt izaugsmi nākamajam gadam”.
Piemēram, dāņu alus un citu dzērienu lielražotājs „Carlsberg” ir norādījis, ka tas nevēlas investēt Igaunijā, jo tur investīcijas „ir pakļautas riskam”.
Aplūkojot interneta veikalu piedāvājumus, varam secināt, ka alus mūsu ziemeļu kaimiņzemē ir ievērojami dārgāks. Piemēram, ja mūsu „Maxima” par 1,69 eiro var nopirkt litru Bauskas alu, bet puslitra pudele Cēsu alus maksā 69 centus, bet Lāčplēša vai Tērvetes alus 99 eirocentus, tad Igaunijas „Prismā” puslitrs „Carlsberg” miestiņa maksā 1,59 eiro, bet „Saku” – 1,49 eiro. Igaunijas veikalos par akcijas cenu var atrast arī lētāku alus pudeli, bet vislētākais bija pilzenietis par 0,78 eirocentiem.
