Nākamajā gadā vidējā darba alga varētu palielināties par 7-7,5%, lēš banku analītiķi

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka vidējā alga Latvijā šogad trešajā ceturksnī turpināja strauji augt, tomēr pieauguma temps kļuva nedaudz lēnāks kā gada pirmajā pusē. Vidējā darba samaksa pirms nodokļiem palielinājās par 8% jeb 75 eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, sasniedzot 1006 eiro. Atalgojuma kāpumu veicina arvien aktuālais darbaspēka trūkums, minimālās algas paaugstināšana par 50 eiro šā gada sākumā, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku, proti, pakāpeniska aplokšņu algu mazināšana.

Viņa norādīja, ka vidējās algas pieaugums ir vērojams pilnīgi visās nozarēs. Visstraujākais kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,9%, kas saistīts ar veselības aprūpes sistēmas reformu, un izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 11,6%, kur ir viszemākais vidējās algas līmenis. Savukārt vislēnāk vidējā alga auga finanšu un apdrošināšanas nozarē - par 0,4%, un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - par 5,2%. Šajās nozarēs jau šobrīd ir augsts atalgojums, salīdzinot ar vidējo valstī, kas daļēji izskaidro lēnāku kāpumu. Finanšu pakalpojumos lēnāks pieaugums ir saistīts arī ar biznesa modeļa maiņu vairākiem nozares spēlētājiem.

"Lai gan darba samaksas vidējo pieaugumu joprojām var raksturot kā strauju, tas, šķiet, ir sācis lēnām bremzēties. Iemeslus tam gan saskatīt ir grūti, ņemot vērā, ka ekonomikā turpinās strauja izaugsme un pagaidām viss liecina, ka darbaspēka trūkums arvien ir izteikts. Ja raugāmies no ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un starptautiskās konkurētspējas perspektīvas, samērīgāks algu pieaugums ir pat vēlams. Proti, lai uzņēmumi varētu atļauties saviem darbiniekiem ilgstoši paaugstināt darba samaksu, algu pieaugumam jāiet roku rokā ar ražīguma kāpumu. Pēdējā laikā šis tandēms ir mazliet pašķīries, algām augot straujāk," uzsvēra Buceniece.

Viņa prognozēja, ka šogad kopumā vidējā darba samaksa pirms nodokļiem Latvijā augs par nepilniem 9%, savukārt nākamajā gadā, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, vidējās algas pieaugums būs ap 7%, kas joprojām ir diezgan strauji.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atklāj, ka Latvijā mēneša vidējā darba alga otro ceturksni pēc kārtas pārsniedz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt nākamā gada otrajā pusē tā varētu pārsniegt 1100 eiro.

"No nozaru viedokļa darba samaksa šobrīd aug gandrīz visās nozarēs, izņemot finanses, kur tā palikusi iepriekšējā gada līmenī. Visstraujākais pieaugums šobrīd vērojams veselības aprūpē, kur darba algas kāpušas par 15,9%, kas lielā mērā saistīts ar papildus budžeta finansējuma piešķiršanu nozarei. Savukārt citās nozarēs kopumā dominē tendence algām augt straujāk nozarēs ar zemāku vidējo darba algu. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vidējā darba augusi par 11,6% un citos pakalpojumos par 10,7%. Tā ir laba ziņa, jo vidējā alga ir ļoti vispārīgs rādītājs, ko saņem salīdzinoši mazs cilvēku skaits, tādēļ ir svarīgi, ka mazinās zemo algu saņēmēju skaits," teica Āboliņš.

Viņš minēja, ka spēcīgais algu pieaugums šobrīd saistīts ar kopumā labvēlīgo situāciju ekonomikā, joprojām lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darba spējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā, kā arī ekonomikas struktūras maiņu.

"Šie faktori liek domāt, ka algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā nemitēsies, lai gan nākamgad pieauguma tempus būs nedaudz mazāks kā šogad, jo nav plānots palielināta minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Situācija darba tirgū šobrīd strauji mainās un ja kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir bijis darba vietu deficīts, tad šobrīd īsā laika periodā tas pārtop par darbaspēka deficīts un demogrāfiskās prognozēs liek domāt, ka šī situācija tuvākajos 10 gados nemainīsies. Tādēļ, pēc manām prognozēm, nākamgad vidējais darba alga Latvijā varētu palielināties 7,5% un 2019.gada nogalē tā, visticamāk, pārsniegs 1100 eiro," sacīja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņš pieaugumu, taču algu kāpums turpina apsteigt uzlabojumus produktivitātē un uzņēmēju spēju nopelnīt. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem, savukārt eksportējošiem uzņēmumiem un nozarēm tas ir liels izaicinājums noturēt savu konkurētspēju. Biznesa modeļiem, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas tuvākajos gados gaidāmais algu kāpums var izrādīties nepaceļams. Tādēļ, ja vien negadās kādi negaidīti globāli satricinājumi, tad darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.

"Pašreizējais algu kāpums ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums var spēsim to noturēt? Privātās investīcijas Latvijā šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ievērojami zem 1% no iekšzemes kopprodukta un izglītības kvalitātes ziņā esam tikai ap OECD valstu vidējo līmeni. Ar šādu ekonomikas modeli, visticamāk, nav pietiekami, lai ilgstoši noturēt pašreizējo algu pieaugumu tempu, neizraisot kādu jaunu krīzi," piebilda bankas "Citadele" ekonomists.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka 2018.gada trešā ceturkšņa algu dati rāda darbaspēka izmaksu kāpumu, kas ir nedaudz mazāks par gaidīto, taču tas var atspoguļot arī ienākumu legalizācijas tempa svārstības.

Viņš arī atzīmēja, ka gada laikā algas Latvijā pieaugušas par 8%, tostarp ceturkšņa kopējo rezultātu jūtami ietekmēja septembris, kad pieaugums bija vien 6,7%, kas, visdrīzāk, ir sakritība. Savukārt šogad kopumā bruto darba samaksas pieauguma temps varētu būt nedaudz mazāks par sākotnēji prognozētajiem 9%.

"Nav šaubu, ka cīņa par darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, darba devēji ir spiesti kļūt arvien pielaidīgāki savās prasībās, līdz ar to algu dati var neatspoguļot pilnu izmaksu kāpuma ainu," teica Strautiņš.

Jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1006 eiro, kas ir par 8% jeb 75 eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018.gada trešajā ceturksnī augusi par 7,7%, sasniedzot 992 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1036 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī bija 993 eiro, kas ir pieaugums par 8,8% salīdzinājumā ar 2017.gada trešo ceturksni.

2018.gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 744 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 9,5%, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.