Finanšu ministrija: šobrīd budžetā izveidojies vēsturiski augstākais pārpalikums - 678 miljoni

Budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos sasniedza 6,49 miljardus eiro, bet izdevumi - 5,82 miljardi eiro.

Augsto pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošina kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar 2017.gada septiņu mēnešu periodu. To veicināja ievērojamās atmaksas, piemēram, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums pamatbudžetā no Eiropas Komisijas (EK) gan par esošā plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumiem, gan arī saņemtie noslēguma maksājumi par 2007.-2013.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām.

Tāpat nozīmīgi auguši pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi, ievērojami palielinoties AS "Latvenergo" iemaksāto dividenžu apmēram par iepriekšējo gadu peļņu. Nenodokļu ieņēmumi palielinājušies, arī saņemot vienreizēju maksājumu - papildemisijas prēmiju 22,4 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi lielākais pārpalikums veidojas valsts konsolidētajā budžetā - 634,9 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 435,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar septiņu mēnešu periodu pērn. Tajā pašā laikā pašvaldību budžetā pārpalikums bija par 50,6 miljoniem eiro mazāks nekā pērn un veidoja 43,3 miljonus eiro. To galvenokārt ietekmē intensīvāka ES fondu investīciju projektu ieviešana un atlīdzības izdevumu kāpums, kā arī salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu pieaugums - par 1,7%, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos ieņēmumu kāpums vērojams visās galvenajās ieņēmumu grupās. Ieņēmumi kopumā palielinājušies par 882,3 miljoniem eiro jeb 15,7% un veidoja 6,498 miljardus eiro. EK atmaksas par ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanu nodrošināja par 318,7 miljoniem eiro jeb 61,8% augstākus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus. Savukārt labi izaugsmes rādītāji šā gada pirmajā pusgadā, nodokļu likmju pārskatīšana un ēnu ekonomikas apkarošana nodrošināja nodokļu ieņēmumu palielināšanos par 443,4 miljoniem eiro jeb 9,8%.

FM piebilda, ka nozīmīgākais ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada septiņu mēnešu periodu, vērojams uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumos. Nenodokļu ieņēmumi pārskata periodā palielinājušies par 105,9 miljoniem eiro jeb 29%.

Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā septiņos mēnešos izpildīts par 100,3%, veidojot 15,6 miljonu eiro virsplāna ieņēmumus. UIN ieņēmumu plāna pārpilde par 71,2 miljoniem eiro jeb 32% tiek skaidrota ar labākiem darbības rezultātiem un atliktā UIN iekļaušanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā rezultātā palielinājusies uzņēmumu kopējā peļņa un līdz ar to arī maksājamais nodoklis.

Savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija mazāki nekā budžetā plānots, plānu nesasniedzot par attiecīgi 26,3 miljoniem eiro jeb 1,9% un 26,9 miljoniem eiro jeb 2,8%. PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanās, kas lielā mērā skaidrojama ar PVN samazinātās likmes ieviešanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un tādu darījumu pieaugumu, par kuriem PVN maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs reversās maksāšanas kārtībā. Savukārt IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem nekā plānots IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas. Pārējiem nodokļiem novirzes no plāna vērojamas mazākā apmērā.

Ievērojama plāna pārpilde veidojās nenodokļu ieņēmumos. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos ir izpildīts par 126,2% un ieņēmumu apjoms virs plānotā bija 85,4 miljoni eiro. Galvenokārt augstāki nekā plānots bijuši ieņēmumi no dividendēm - 72,4 miljoni eiro virs plāna, kas skaidrojams ar pieminēto "Latvenergo" iemaksāto dividenžu apmēru. Tikmēr zemāki nekā plānots bija ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām, šiem ieņēmumiem pārskata periodā vērojama 15,1 miljona eiro jeb 15% plāna neizpilde.

Kopbudžeta izdevumi gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 497,7 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5,82 miljardus eiro. Kopbudžetā izdevumu kāpumu veicina aktīvāka ES fondu investīciju ieplūšana tautsaimniecībā, tādējādi palielinot kapitālos izdevumus, kā arī subsīdiju un dotāciju izdevumus. Kapitālie izdevumi kopbudžetā pārskata periodā palielinājušies par 89,9 miljoniem eiro jeb 25,8%, bet subsīdijas un dotācijas par 134,6 miljoniem eiro jeb 14,0%. Subsīdiju un dotāciju kāpums skaidrojams arī ar to palielinājumu veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.

Sociālās apdrošināšanas izdevumi palielinājās par 117,7 miljoniem eiro jeb 7,2%. Šis kāpums kopumā bija mazāks nekā ieņēmumiem speciālajā budžetā, līdz ar to par 57,1 miljonu eiro uzlabojusies arī bilance speciālajā budžetā. Sociālās apdrošināšanas izdevumos jāatzīmē pensiju palielināšanās kopbudžetā par 72,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, kamēr pārējie sociālās apdrošināšanas izdevumi kāpuši par 44,9 miljoniem eiro jeb 8,7%, tiešākā veidā korelējot ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas straujo kāpumu valstī.

Valsts aizsardzībai atvēlēto izdevumu pieaugums atspoguļojas preču un pakalpojumu izdevumu kāpumā kopbudžetā par 79,4 miljoniem eiro jeb 11,3%. Preču un pakalpojumu izdevumi nozīmīgā apmērā palielinājušies arī pašvaldībās. Izdevumi atlīdzībai palielinājušies par 87,5 miljoniem eiro jeb 6,7%, vienlīdz izdevumiem palielinoties valsts un pašvaldību budžetā. Atlīdzības izdevumu kāpumu lielā mērā ietekmēja minimālās algas palielināšana valstī, kā arī atalgojuma palielināšana aizsardzības un veselības resoros, tāpat arī skolotājiem un Valsts ieņēmumu dienestā.

Izdevumu samazinājums šā gada septiņos mēnešos kopbudžetā vērojams procentu izdevumiem. Ņemot vērā izdevīgas procentu likmes valsts un pašvaldību parāda finansēšanai, procentu izdevumi samazinājušies par 22,1 miljonu eiro jeb 10,1%.

FM prognozēja, ka turpmākajos mēnešos kopbudžetā būs vērojams gan ieņēmumu mērenāks kāpums, gan arī straujāks izdevumu pieaugums. Ņemot vērā nodokļu reformu un UIN avansa maksājumu atcelšanu, gada turpmākajos mēnešos UIN ieņēmumu apmērs būs ievērojami zemāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Arī solidaritātes nodokļa reformēšana samazinās nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu turpmākajos mēnešos. Tāpat arvien lielākas investīcijas tiek veiktas saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu, kas gada turpmākajos mēnešos veicinās izdevumu tālāku kāpumu kopbudžetā.