foto: LETA
Kāds ir bezdarbnieks Latvijā? Daži rādītāji pat pārsteidz
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone sacīja, ka 14% bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību.
2018. gada 23. augusts, 22:58

Kāds ir bezdarbnieks Latvijā? Daži rādītāji pat pārsteidz

Jauns.lv / LETA

Latvijā 40,3% jeb apmēram 24 000 no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vecumā virs 50 gadiem, šodien informatīvās kampaņas "Zaļā gaisma gados stiprajiem" atklāšanā sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

No viņiem 14% ir augstākā izglītība, 47% - profesionālā izglītība, bet 39% ir vispārējā vidējā izglītība, pamatizglītība vai zemāka līmeņa izglītība.

Vienlaikus Latvijā no visiem nodarbinātajiem vairāk nekā trešdaļa jeb 33,7% ir vecumā virs 50 gadiem. Visvairāk šie cilvēki ir nodarbināti tādās nozarēs kā ūdensapgāde, veselība un sociālā aprūpe, izglītība, operācijas ar nekustamo īpašumu un enerģijas apgāde.

Simsone arī piebilda, ka no ilgstošajiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 39,2% ir virs 50 gadu vecumam. Šīs grupas bezdarbnieku iepriekšējās profesijas visbiežāk ir palīgstrādnieks, apkopējs, veikala pārdevējs, sētnieks, kurinātājs, pavārs, aprūpētājs, zivju apstrādātājs, automobiļa vadītājs un citas.

NVA direktore gan darbiniekos, kuri vecāki par 50 gadiem, saskata lielu un nenovērtētu potenciālu. "Vecāka gadagājuma darbiniekiem ir liela darba pieredze, atbildības sajūta, viņi ir motivēti darbam, taču kādreiz iegūtās zināšanas un darba iemaņas novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām," sacīja Simsone.

Šī iemesla dēļ viņa ir pārliecināta, ka jāīsteno idejas un risinājumi, kā pēc iespējas efektīvāk veicināt gados vecāku darba ņēmēju profesionālo pašrealizāciju mūsdienu darba vidē, ievērojot šīs vecuma grupas darbaspēka specifiku un vajadzības.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (V) sacīja, ka darba tirgus mainās un pieprasa jaunas zināšanas, kā arī prasmes, lai varētu konkurēt gan savstarpēji, gan kopēji darba tirgū. Viņa atzina, ka darbinieki virs 50 gadiem ir ļoti neaizsargāta grupa, jo darba devēji nereti izvēlas jaunību, nevis pieredzi.

Ploka gan uzskata, ka pieredze ir vērtība, un par to esot jārūpējas. Šī iemesla dēļ patlaban paplašināts atbalsts darba devējiem, kas nodarbina personas virs 50 gadiem.

Lai informētu par darba devējiem un darbiniekiem vecumā virs 50 gadiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem, NVA Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts ilgākam darba mūžam" sāk informatīvo kampaņu "Zaļā gaisma gados stiprajiem".

Kampaņas mērķis ir mazināt stereotipus un uzsvērt gados vecāko nodarbināto priekšrocības darba tirgū, iedrošināt darba devējus un palīdzēt viņiem noturēt vecāka gadagājuma darbiniekus, kā arī stiprināt izpratni, ka gadi un tajos uzkrātā dzīves pieredze ir vērtīgs resurss.

Septembra laikā uzņēmumi, iestādes un pašvaldības, kas nodarbina darbiniekus vecumā no 50 gadiem, tiks aicināti pieteikties darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam. To veiks speciālistu komanda, kuras sastāvā ir darba aizsardzības speciālists, arodveselības ārsts, ergoterapeits un personālvadības speciālists. Izvērtējuma rezultātā katrs darba devējs saņems sava uzņēmuma vai iestādes novecošanās pārvaldības plānu un atbalsta pasākumus saskaņā ar darbinieku individuālo novērtējumu.

Šodien kampaņas atklāšanā atbalstu iecerei izteica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura uzskata, ka tas ko Eiropā dēvē par "sudraba ekonomiku" kļuvis par svarīgu jautājumu ekonomikai. "Tiešām ir jādod zaļā gaisma šiem darbiniekiem," uzskata Meņģelsone.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns norādīja, ka NVA piedāvātā palīdzība darbadevējiem un ņēmējiem atspoguļo, cik problēma ar cilvēku virs 50 gadu vecuma nodarbinātību ir ļoti aktuāla. Mūsdienās uzņēmumiem trūkst darbinieku, un tāpēc tā vietā, lai domātu par cilvēku ieviešanu no citām valstīm, būtu svarīgi domāt par to, kā pareizi izmantot resursus, sacīja Baldzēns.




     
  •