Restorāni apņēmušies panākt vienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām
foto: Pexels.com
Bizness un ekonomika

Restorāni apņēmušies panākt vienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām

LETA

Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet Finanšu ministrija (FM) pēc šīs vienošanās noslēgšanas ēdināšanas nozarē ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā, aģentūru LETA informēja Restorānu biedrībā.

Biedrībā atgādināja, ka jau ilgāku laiku darbojas nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, Latvijas Restorānu biedrība, Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji. Trešdien, 1.augustā bija šīs darba grupas tikšanās, kurā Latvijas Restorānu biedrība un FM ir konceptuāli vienojušās par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei.

Restorānu biedrības finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs tikšanās laikā ar nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupu un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienībā vidējā PVN likme restorāniem ir 14%, bet virknē valstu tā ir 3% līdz 10% likmi. Latvijas gadījumā optimāls būtu likmes samazinājums no 21% uz 12%. Saskaņā ar Restorānu biedrības sniegto informāciju, paredzamais budžeta ieņēmumu kritums no samazinātās likmes piemērošanas tiks katru gadu kompensēts ar papildu deviņu miljonu eiro ieņēmumiem no PVN (pateicoties nozares straujākai attīstībai) un 28 miljonu eiro darba spēka nodokļos, pieaugot vidējai algai nozarē.

"Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus Restorānu biedrība apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot situāciju ēdināšanas nozarē," uzsvēra LRB prezidents Jānis Jenzis.

Viņš piebilda, ka darba devējiem un darba ņēmējiem, kas ir arodbiedrības, vienojoties par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, arī pārējie tirgus dalībnieki ar laiku, visticamāk, pievienosies šiem tirgus nosacījumiem.

Tikšanās laikā panākta arī konceptuāla vienošanās, ka nākamgad varētu tikt ieviests arī jauns veids - vaučeru sistēma, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku, piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai sezonāli. Tādējādi īsam, vienkāršam darbam varētu nopirkt vienas dienas vaučeru, kas segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.

Telekanāls LNT trešdien, 1.augustā jau ziņoja, ka FM ir panākta konceptuāla vienošanās restorāniem piemērot samazināto 12% PVN likmi pašreizējās 21% PVN likmes vietā ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas.

Reizniece-Ozola telekanālam uzsvēra, ka nozarei PVN likmi varētu samazināt tikai tad, ja ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas. "Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Saskaņā ar finanšu ministres teikto, par šo jauninājumu nākamnedēļ plānots spriest Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.

Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nodarbināto skaitu un apgrozījuma ziņā pārstāv gandrīz pusi nozares tirgus dalībnieku.