Sausais laiks veicinājis elektrības biržas cenas pieaugumu

Viņa stāstīja, ka šā gada jūnijā "Nord Pool" tirdzniecības reģionā cenas turpināja kāpt, un pieaugums tika fiksēts visās tirdzniecības zonās. Baltijas valstīs mēneša vidējās cenas bija atšķirīgas. Latvijā un Lietuvā tās pieauga aptuveni par 17% un bija attiecīgi 50,91 eiro par megavatstundu (MWh) un 51,05 eiro par MWh. Igaunijā, salīdzinot ar maiju, novērotais cenas kāpums bija 24% līdz 47,79 eiro par MWh.

Mēneša zemākā novērotā ikstundas cena bija 4,3 eiro par MWh, bet augstākā - 94,08 eiro par MWh.

Skandināvijā jūnija vidējā cena bija 45,33 eiro par MWh, kas ir par 32% vairāk nekā maijā. Prohorova atzina, ka cenu kāpums visā reģionā veicināja arī starpību samazināšanos starp Baltijas un Skandināvijas tirdzniecības zonām - starpība ar Igauniju bija 2,5 eiro par MWh, ar Latviju un Lietuvu - nepilni seši eiro par MWh.

"Cenu kāpumu "Nord Pool" reģionā galvenokārt veicināja silts un sauss laiks, kas būtiski ietekmēja hidrorezervju piepildījumu - Ziemeļeiropā šis ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cenu. Tādējādi hidrobilances pasliktināšanās dēļ pieaug pieprasījums pēc oglēm, un to cenas savukārt būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu pieaugumu tirdzniecības apgabalos," skaidroja eksperte.

Viņa arī norādīja, ka jūnija sausais un siltais laiks bija būtisks faktors, kas ietekmēja Daugavas hidroelektrostacijas (HES) izstrādi. Salīdzinot ar maiju, jūnijā izstrāde saruka par 70% un tika saražotas tikai 82 gigavatstundas (GWh), bet, piemēram, aizvadītā gada jūnijā ģenerācija bija uz pusi lielāka, proti, 152 GWh.

Līdz ar HES ģenerācijas samazināšanos par 153% palielinājās termoelektrocentrāļu (TEC) izstrāde - līdz 115 GWh, salīdzinot ar maiju, kas ir par 37% vairāk, ja salīdzina ar aizvadītā gada TEC ģenerācijas apjomu jūnijā.