Vai Latvijas bankas izmantotas, lai gāztu Melnkalnes valdību?
2016. gadā apvērsuma mēģinājums Melnkalnē finansēts ar Latvijas banku starpniecību – šādu versiju bijušās Dienvidslāvijas republikas varas iestādes izmeklē kopīgi ar mūsu valsti, šonedēļ raksta "Kas Jauns Avīze".
Melnkalnes valdības pārvalde naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanai paziņojusi, ka izmeklēšanu veic kopīgi ar Latvijas “finanšu izlūkošanu”.
Apstiprina Latvijas ministri
Runa ir par informāciju, ka "kādas Krievijas īpašumā esošas Latvijas bankas nauda varētu būt izmantota nelikumīgos politiskos nolūkos Melnkalnē 2016. gadā", vēsta Krievijas laikraksts "Kommersant".
Arī aģentūra "Reuters" informē, ka Latvija izmeklē iespējamo savu banku izmantošanu, lai finansētu Krievijas iejaukšanos citu valstu politikā. Šo informāciju apstiprinājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Par sazvērestības organizatoriem uzskata bosniešu uzņēmēju Momiru Nikoļiču un vienu no prokrieviskās Demokrātiskās frontes līderiem Neboišu Medojeviču.
Miljons no Baltijas
Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā uz Nikoļiča kontiem no ārzemēm pārskaitīts apmēram miljons eiro, galvenokārt no Latvijas un Lietuvas bankām. Neoficiāla informācija liecina, ka izmeklētājus īpaši interesē divi pārskaitījumi – 170 000 eiro no Lietuvas un 90 000 eiro no Latvijas.
Nikoļičs pēdējos gados deklarējis tikai 2000 eiro lielus ikgadējos ienākumus. Naudu no Baltijas viņš nosaucis par līdzekļiem no mājas pārdošanas un būvdarbu apmaksas, kam nav dokumentāru pierādījumu.
Uzbrukumu novērš pēdējā brīdī
Sazvērnieku bandas mērķis, saskaņā ar apsūdzību, bija valsts apvērsums – sagrābt varu un novērst Melnkalnes iestāšanos NATO. Tieši vēlēšanu dienā, 2016. gada 16. oktobrī, bijis plānots uzbrukums parlamenta ēkai.
Tas izjaukts tikai dažas stundas pirms tam, kad policija saņēma informāciju no kāda sazvērnieka, bijušā policista, kuram bijis uzdots nopirkt 50 automātus, patronas un noīrēt drošu pajumti sazvērniekiem. Viņi gatavojās uzvilkt policijas formastērpus un apšaudīt prokrieviskās opozīcijas mītiņu pie parlamenta.
Melnkalnes likumsargi kopā ar Lielbritānijas un ASV izlūkdienestiem atklājuši pierādījumus par Krievijas aģentu līdzdarbību.
Nauda neesot žēlota
Kopumā apsūdzēti vismaz 25 cilvēki, pārsvarā serbi, vairākiem jau piespriests cietumsods, pret citiem joprojām rit tiesa. Divi Krievijas pilsoņi, kas esot militārā izlūkdienesta aģenti, Eduards Šišmakovs un Vladimirs Popovs, esot apvērsuma mēģinājumu koordinējuši no Serbijas.
Serbijas pilsonis Aleksandrs Sindželičs panācis vienošanos ar prokuratūru un ir kļuvis par liecinieku apmaiņā pret apsūdzību atsaukšanu.
Viņš tiesā paziņojis, ka Šišmakovs devis naudu apvērsuma sarīkošanai, uzdevums bijis parlamenta vēlēšanu dienā galvaspilsētā Podgoricā saorganizēt ap 500 cilvēku nekārtību rīkošanai.
"Es varēju Šišmakovam prasīt miljonu vai divus miljonus. Viņš neuzdotu nekādus jautājumus," liecinājis Aleksandrs Sindželičs. "Mērķis bija jāpanāk – tagad vai nekad." Tostarp – lai Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs pazūd no amata "dzīvs vai miris". Maskava noliedz jebkādu saistību ar apvērsuma mēģinājumu, bet Melnkalne pirms gada iestājās NATO.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda: "Mēs neesam komentējuši Melnkalnes lietu, un nevaram arī to komentēt. Bet Latvija aktīvi turpina visaptverošu banku sektora sakārtošanu, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, tiesiskumu un stabilitāti finanšu nozarē.
Viens no sektora nozares sakārtošanas stūrakmeņiem ir tiesībsargājošo institūciju efektīvs darbs, izmeklējot ar finanšu nozari saistītos kriminālnoziegumus. Šajā procesā notiek cieša sadarbība ar citu valstu partneriem. Izmeklēšanas laikā operatīvu iemeslu dēļ informācija par atsevišķām epizodēm netiek publiskota.
Atbildīgās institūcijas aktīvi strādā, lai nepieļautu un novērstu jebkādus riskus, kas caur Latvijas finanšu sektoru varētu apdraudēt mūsu partneru un sabiedroto valstu demokrātiskos procesus."
