Pētījuma autors: 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka.
Sauka gan nenosauca konkrētu pieauguma apmēru, taču uzsvēra, ka pērn konstatētais pieaugums ir pamanāms, ne tikai statistikas kļūdas robežās.
Sauka norādīja, ka pēdējos gados Latvijā bija pierasts, ka ēnu ekonomika samazinās. Taču pērn par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme ir straujāka un palielinās nodokļu ieņēmumi, palielinājies arī ēnu ekonomikas apmērs.
Pēc pētnieka teiktā, vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.
Vienlaikus Sauka norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika pieaug, turklāt Igaunijā šāda situācija vērojama jau pēdējos trīs gadus un 2017.gadā ēnu ekonomikas pieaugums šajā valstī bija 2,8%.
Latvijā ēnu ekonomika ir augstāka nekā pārējās valstīs, bet atšķirība samazinās, sacīja pētnieks.
Kā viens no iespējamajiem iemesliem ēnu ekonomikas indeksa pieaugumam izaugsmes apstākļos varētu būt, ka Latvijas ekonomika kopumā ir lielāka nekā uzrāda statistika, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Sauka.
Viens no iemesliem ēnu ekonomikas apmēram pēc pētnieka domām ir arī kontroles mehānismu trūkums. Tāpat varot runāt par uzņēmēju attieksmi pret valdību. Parasti, ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomika mazinās, tādēļ rodoties jautājums, kāpēc uzņēmumi nemaksā vairāk nodokļos.
Sauka uzsvēra, ka stiprinot kontroles mehānismus, ir jāsaprot, kāpēc uzņēmēji izdara šādu izvēle, jo bieži uzņēmēju rīcība ir politikas veidotāju spogulis. Viņš norādīja, ka, lai gan pats neesot padziļināti pētījis, izskanējušas arī versijas, ka Latvijā ir viegli pieejama nelegāla nauda, piemēram, aplokšņu algu izmaksai, kā arī ir liela skaidrās naudas aprite, kas veicina ēnu ekonomikas apmēru.
Politikas veidotājiem arī būtu jāaizdomājas, ka Ēnu ekonomikas indeksa nav vienīgais signāls, ka kaut kas nav kārtībā - arī Globālās konkurētspējas indeksā un Pasaules Bankas veidotajā ikgadējā "Doing Business" reitingā Latvijai vērojams kritums.
Pēc pētnieka teiktā, bieži tiek pieņemti dažādi dokumenti kā nepieciešamais ķeksītis, bet pēc tam tiekot aizmirsts ieviest pieņemto regulējumu dzīvē.
Līdz šim kaimiņvalstīs, it sevišķi Igaunijā, bijusi labāka valdības komunikācija ar uzņēmējiem. Patlaban arī Latvijā ir vērojumi uzlabojumi komunikācijas jomā. Taču esot jāņem vērā, ka Igaunijā ilgtermiņā tas nav devis rezultātu. "Ir labi, ja valdība runā ar uzņēmējiem, bet jādomā par formu un saturu," sacīja Sauka.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izpilddirektors Jānis Endziņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda viedokli, ka pērn konstatētais ēnu ekonomikas pieaugums ir nebūtisks. Pēc Endziņa teiktā, ēnu ekonomika Latvijā pērn atgriezusies 2015.-2016.gada līmenī.
Vienlaikus LTRK pārstāvis uzsvēra, ka pērn liels darbs ieguldīts nodokļu reformā, taču tās rezultāti būšot manāmi sākot no šī gada vidus. Tāpat esot veikti citi soļi ēnu ekonomikas mazināšanai, kam būšot pozitīva ietekme nākotnē.
Savukārt līdzšinējie instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai ir izsmelti, tādēļ jāmeklē jauni risinājumi, sacīja Endziņš.
Kā ziņots, šodien notiks "SSE Riga" un LTRK rīkotā astotā ikgadējā konference "Ēnu ekonomika Latvijā", kuras tiks prezentēts jaunākais "SSE Riga" Ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs.
Atbilstoši pirms gada prezentētajam indeksam ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2016.gadā bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā.
Lietuvā ēnu ekonomika 2016.gadā veidoja 16,5% no IKP, kas bija kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas bija kāpums par 0,5 procentpunktiem.
