Saeima tomēr nosaka aizliegumu ārzonu uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu uzņēmumiem.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija lēmusi no likumprojekta izslēgt šo normu. Tomēr šodien Saeimas balsojumā komisijas nostāja netika atbalstīta.
Vairākums balsoja par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtajiem priekšlikumiem. Iepriekš VL-TB/LNNK politiķi skaidroja, ka šie ierosinājumi novērš bažas, uz kurām bija norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas atbalstītā likuma redakcija paredz noteikt, ka no iepirkumiem izslēdz ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības. Likumā noteikts, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma dalībvalstis vai valstis, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā.
Tāpat paredzēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs apkopos un savā tīmekļvietnē publicēs to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu.
Šodien atbalstītie ierosinājumi paredz, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 1.jūnijā.
Kā ziņots, Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem bija plānots tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas.
Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.
Vējonis atgrieza šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norādīja uz pieļautajām būtiskajām nepilnībām galīgajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
"Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs," norādīja Valsts prezidents.
Vējonis arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicināja pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
