ES tieslietu ministri atbalstījuši direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos
Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē šodien tika atbalstīta direktīva par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos, informēja Tieslietu ministrijā.
Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus.
Jaunais regulējums paredz novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) debatēs atbalstīja vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju.
Piedaloties politiskajās debatēs par jauno regulējumu saistībā ar bērnu starptautisko nolaupīšanu, ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi veikt nepieciešamos pasākumus valsts pārvaldes un tiesu iestāžu specializācijas stiprināšanai bērnu lietās, kā arī mediācijas pakalpojumu plašākai izmantošanai vecāku atbildības lietās un bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas pārrobežu gadījumos. "Jo ilgāks strīds, jo vairāk tas kaitē bērna interesēm," akcentēja Rasnačs.
Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par pērnā gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu - Eiropas Prokuratūras izveidi un tās sadarbību ar citām ES aģentūrām un dienestiem, tostarp, ES aģentūru krimināltiesiskajai sadarbībai, Eiropas policijas biroju un Eiropas Pretkorupcijas biroju. Atbilstoši regulai trīs gadu laikā tiks izraudzīts ES ģenerālprokurors un prokurori, kā arī ES deleģētie prokurori, kuri darbosies dalībvalstīs un turpinās savu darbību kā valsts prokurori. Eiropas Prokuratūra būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzību celšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud ES finanšu intereses. Līdz šim ciešākā sadarbībā ar mērķi izveidot Eiropas Prokuratūru ir iesaistījušās 20 ES dalībvalstis.
