Linužs: "Nesaskaņas starp "RB Rail" akcionāriem nav projektam kritiskas"
Nesaskaņas starp AS "RB Rail" akcionāriem patlaban nav kritiskas projekta ieviešanai, tās skar konkrētas personības, bet projekts tendēts uz tā ieviešanu visās valstīs un visi akcionāri ikdienas rutīnā strādā ar lietām, kas paredzētas ieviešanas plānā, trešdien Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē sacīja SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Andris Linužs.
"Visaugstākajā politiskajā līmenī ir pieņemti visi nepieciešamie lēmumi, apstiprināta projekta izpildes shēma, ir darba grafiks, ir deleģēti pienākumi un tā arī akcionāri strādā. Protams, ir kavējumi, jo tas ir sarežģītākais projekts Eiropas Savienībā (ES). Tomēr arī šie kavējumi nav kritiski tam, lai izpildītos projekta gala mērķis," norādīja Linužs.
Viņš skaidroja, ka projektu var ieviest tikai tad, ja tas darbojas visās trīs valstīs.
"Projektā krustojas trīs valstu nacionālās un projekta kopējās intereses, akcionāri cenšas tās harmonizēt. Latvija un Lietuva ir lielākie konkurenti, kas savā starpā cīnās par kravām. Ne no mūsu puses, ne arī no Lietuvas un Igaunijas puses nav nekādu signālu vai šaubu par to, ka akcionāri nebūtu tendēti uz projekta ieviešanu laikā. Dažādas šaubas vienmēr būs, bet tās nav kritiskas," sacīja Linužs.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs norādīja, ka piedāvājums veidot integrēto projekta ieviešanas un pārvaldīšanas struktūru ir ļoti radikāls, jo lietuvieši un igauņi to uztver tā, ka viņu teikšana pār projektu samazinās.
"Par to arī ir vislielākās bažas, jo tas ietekmē nacionālo ieviesēju intereses. Lietuvā aktīvi darbojas dzelzceļa uzņēmums, kura interešu realizācija bieži robežojas ar pārkāpumiem. Lietuvas uzņēmums uzskata, ka centralizētā vadībā samazināsies viņu iespējas. Ja "RB Rail" atrastos citā valstī, būtu savādāk, tagad ir bažas, ka Rīga visu regulēs. Radikālas izmaiņas projekta pārvaldībā jāveic ļoti uzmanīgi, ievērojot visu valstu intereses," sacīja Markēvičs.
Linužs piebilda, ka ES interesi par šo projektu nevar zaudēt. "Mums, akcionāriem, ES jāpiedāvā modelis, kuru akceptējušas visas trīs ieviesējpuses. Šeit ir pašiem jāvienojas, ES te nepalīdzēs," piebilda Linužs.
""Rail Baltica" projekts ir svarīgs visam reģionam, un projekts tiks realizēts. Domstarpības par "Rail Baltica" ieviešanas modeli neapdraud projekta īstenošanu," rezumēja Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sekretārs Romualds Ražuks (V), uzsverot, ka to deputātiem sēdē apliecinājuši projekta virzībā iesaistītie pārstāvji.
Deputāti sēdē pauda atbalstu vienotam, centralizētam projekta realizācijas modelim. Tam ir virkne priekšrocību, tostarp tas ļautu nodrošināt efektīvāku projekta pārvaldību un attīstību, kā arī būtu izdevīgāks finansiālā ziņā, uzsvēra deputāti.
Atbalstu vienotai projekta pārvaldei paudusi arī Eiropas Komisija, kas apņēmusies projektam nodrošināt līdzfinansējumu 85% apmērā no kopīgajām 5,8 miljardu eiro izmaksām, piebilda Ražuks.
"Publiskajā telpā plaši izskanējušas Baltijas valstu domstarpības par labāko projekta ieviešanas gaitu, taču tā nav bezizejas situācija. Ir vairāki iespējamie risinājumi, no kuriem Latvija priekšroku dod vienotajam pārvaldības modelim. Būtiski, ka eksperti strādā un projekts nav apstājies par spīti nesaskaņām," sacīja Ražuks.
"RB Rail" ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu "Rail Baltica" projektu - pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā.
"RB Rail" ir centrālais "Rail Baltica" projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.
"Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
