Tiesu izpildītāji pērn spējuši no parādniekiem piedzīt 552 miljonus eiro
Pagājušā gadā tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs palīdzējuši atgūt 552,15 miljonus eiro, kas ir par 29,2 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, komentējot 2017.gada darbības rezultātus, norādīja, ka nolēmumu izpildes efektivitāte ir cieši saistīta ar parādnieka maksātspēju. Ņemot vērā, ka 2017.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados, varot teikt, ka šāda izaugsme pozitīvi ietekmējusi arī nolēmumu izpildes procesa rādītājus.
Tāpat piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaita samazinājums pēdējos gados ir netiešs apstiprinājums tam, ka ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja valstī ir uzlabojusies, skaidroja Spore. Salīdzinoši 2017.gadā izpildei iesniegti 122 195 izpildu dokumenti, kas ir par 10,79% mazāk nekā 2016.gadā, kad izpildei tika iesniegts 136 971 izpildu dokuments, norādīja Spore.
Pērn par 6,8% palielinājies valsts budžetam par labu atgūto naudas sodu apjoms administratīvo pārkāpumu lietās. 2017.gadā izdevās atgūt 26,44 miljonus eiro, bet 2016.gadā tie bija 24,74 miljoni eiro.
2017.gadā pieaudzis arī uzturlīdzekļu piedziņas lietās atgūto naudas līdzekļu apmērs - pērn kopumā atgūti 5,59 miljoni eiro, kas ir par 1,3 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Samazinājums pērn bija novērojams nolēmumu izpildē krimināllietās par mantiskajām piedziņām. 2017.gadā atgūti 1,47 miljoni eiro, bet gadu iepriekš - 3,96 miljoni eiro.
Nemainīgi ik gadu lielāko tiesu izpildītāju atgūto naudas līdzekļu apmēru veido nolēmumu izpilde civillietās, proti, pagājušā gadā kopumā atgūti 518,62 miljoni eiro. Pagājušā gadā, tāpat kā 2016.gadā, ievērojami turpināja pieaugt atgūto naudas līdzekļu apmērs lietās par ārvalstu tiesas nolēmumu apstiprināšanu un atzīšanu - 2017.gadā piedzīti 102,20 miljoni eiro. Salīdzinoši 2016.gadā tika atgūts gandrīz par 276 000 eiro vairāk nekā 2015.gadā. Šāda tendence esot skaidrojama ar to, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa aktīvi izmanto ES vienotā tirgus iespējas, kā rezultātā biežāk rodas arī pārrobežu civilstrīdi un komercstrīdi. Likumsakarīgi pieaug arī to gadījumu skaits, kad tiesu izpildītājam izpildei tiek iesniegti ārvalsts tiesu vai kompetento iestāžu izdotie izpildu dokumenti, norādīja Spore.
