Auto nomas līgumos iekļauj neizdevīgus nosacījumus
Teju visiem automašīnu izīrētājiem līgumos ierakstīts pants, ka strīda gadījumos konflikti tiek risināti firmas izvēlētajā šķīrējtiesā. Tas nozīmē, ka klients nonācis bezizejas situācijā – gribi auto, piekrīti firmas noteikumiem. Konkrētā šķīrējtiesa, visticamāk, ir izveidota, lai aizstāvētu tikai izīrētāja intereses.
Nelaimes var notikt arī ar nomātu auto – tas var iekļūt negadījumā, tikt bojāts un tamlīdzīgi. Ja klients ar izīrētāju nespēj vienoties par zaudējumu atlīdzību, strīds būtu jārisina valsts tiesai. Bet līgumā ierakstīts, ka konflikts jārisina izīrētāja firmas privāti nodibinātā šķīrējtiesā. Vai tas ir likumīgi?
Visiem vienāda prakse
"Likuma un Taisnības" lasītāja Gundega Miķelsone stāsta: “Nesen vēlējāmies noīrēt busiņu uz diennakti dažādu personisko mantu pārvadāšanai. Varētu šķist – kas gan tur sarežģīts – samaksā un brauc! Bet nekā! Ierodoties pēc busiņa, tiek piedāvāts līgums uz četrām lapām, kas uzrakstīts tik sliktā latviešu valodā, ka daudzu punktu saturs vispār nav saprotams.
Turklāt līgumā ir šķīrējtiesas klauzula, respektīvi, punkts, ka visi strīdi tiek izskatīti kaut kādā šķīrējtiesā. Kādā tieši – tam nav nekādas nozīmes, jo ir skaidrs, ka šķīrējtiesa nospriedīs to, ko prasīs busiņa izīrētājs.
Tā kā mums šāds līgums nebija pieņemams, no pakalpojuma atteicāmies. Pēc tam zvanījām citiem busiņu izīrētājiem/iznomātājiem, un arī viņi visi teica, ka viņu piedāvātajos līgumos ir šķīrējtiesas klauzula, jo “viņiem taču arī vajagot sevi pasargāt”. Protams, patērētājs varētu līgumā ierakstīt, ka viņš nepiekrīt šķīrējtiesas klauzulai, bet tad pakalpojuma sniedzējs atteiktos izīrēt busiņu (tā mums paskaidroja pa telefonu).
Ko patērētājam šādā situācijā darīt? Ja patērētājs ir parakstījis līgumu ar šķīrējtiesas klauzulu, jo citādi viņam atteikts izīrēt busiņu, un pēc tam pakalpojuma sniedzējs ir patērētāju iesūdzējis savā kabatas šķīrējtiesā (jo citu jau līgumā neiekļauj), kas patērētājam jādara – jāapstrīd šī klauzula tajā pašā šķīrējtiesā vai arī valsts tiesā, jāvēršas valsts tiesā ar prasību? Varbūt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var veikt kādas pārbaudes un uzlikt pienākumu izņemt šķīrējtiesas klauzulu no līgumiem vai vismaz noteikt sodu par patērētāju piespiešanu parakstīt viņiem neizdevīgu līgumu?”
Netaisnīgs noteikums
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Evija Lene Likumam un Taisnībai skaidroja: “Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs iepriekš sagatavotos līguma projektos nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 7. punkta noteikumiem par netaisnīgiem uzskatāmi līguma noteikumi, kas izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā un paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā. Paredzot strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, tiek ierobežotas patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un tiesā, un tā uzskatāma par netaisnīgu normu, ja vien patērētājs tai nav īpaši piekritis.
Kā noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta astotajā daļā, pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi. Līdz ar to, pat ja lasītāja ar busiņa izīrētāju ir parakstījusi līgumu, kurā iekļauts punkts par šķīrējtiesu, tas nav spēkā, jo ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.
Vēršam patērētāju uzmanību uz Šķīrējtiesas likuma 37. pantā paredzētajām tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību un to, kas tajā jānorāda. Atsauksme uz prasību ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek noskaidroti patērētāja iebildumi pret šo prasību un to cik lielā mērā tie ir pamatoti.
Nevajag piekrist
Atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 37. panta pirmajai un otrajai daļai atsauksme par prasību patērētājam ir jāiesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām. Pēc patērētāja atsauksmes iesniegšanas šķīrējtiesas sastāvs to ņem vērā un var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā iemesla dēļ, puses, lai strīdu risinātu, var vērsties tiesā.”
Piemēram, kāda izīrētāja nomas līgumā rakstīts, ka visus strīdus un domstarpības iznomātājs un nomnieks risina savstarpējo pārrunu ceļā, bet, ja šādā veidā vienošanos nav iespējams panākt, jebkurš strīds, domstarpība vai prasība tiks galīgi izšķirts saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem pēc prasītāja izvēles Latvijas Republikas tiesā vispārējā civilprocesuālā kārtībā vai (..) sķīrējtiesā, bez sprieduma motivējuma, viena šķīrējtiesneša sastāvā un ar nosacījumu, ka, gadījumā ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, uzskatāms, ka tas atzīst prasību. Tas nozīmē, ka nomniekam nebūtu jāpiekrīt strīda izskatīšanai šķīrējtiesā.
