Dzīvi mainīja nejauša tikšanās Ēģiptē pie baseina: 53 gadus vecā Jūlija pameta ģimeni, lai būtu kopā ar Ahmedu
Atvaļinājums Ēģiptē izrādījās liktenīgs kādai 53 gadus vecai Lielbritānijas iedzīvotājai. Viņa pameta vīru un trīs bērnus, lai būtu kopā ar ēģiptieti Ahmedu, taču mīlasstāsta turpinājums izvērtās ne gluži tāds, kā cerēts.
53 gadus vecā Lielbritānijas iedzīvotāja Jūlija Klārka uz divām nedēļām bija devusies atpūtā uz Ēģipti. Kādudien, atpūšoties pie baseina, pie viņas pienāca kāds no viesnīcas darbiniekiem, uzsāka sarunu un pajautāja viņas vārdu, lai varētu uzaicināt viņu kļūt par draugiem Facebook.
Atgriežoties mājās, Jūlija saņēma draudzības pieprasījumu no darbinieka un atzīmēja ar “Patīk” vairākas viņa fotogrāfijas, tostarp vienu foto ar vīrieti, kuru viņa vēlāk iepazina kā Ahmedu. Arī viņš nosūtīja Jūlijai draudzības pieprasījumu, un viņi sāka draudzību, kas pārauga attiecībās un galu galā Jūlija pameta vīru, lai būtu kopā ar savu jauno mīlestību, raksta Mirror.co.uk.
Negaidīta mīlestība
Viss notika tāpēc, ka bija tā pirmā nejaušā tikšanās pie baseina. “Tas atvaļinājums 2016. gadā visu mainīja,” sacīja Jūlija. “Kamēr es sēdēju un vēroju savu ģimeni, pie manis pienāca viesnīcas darbinieks un pajautāja manu vārdu. Viņš gribēja zināt, kā man klājas, un jautāja, vai esmu Facebook. Es viņam pateicu, kā mani sauc, un iepazīstināju viņu ar (manu toreizējo vīru) Pīteru, kurš tikko bija izkāpis no baseina. Par šo tikšanos pēc tam pat nedomāju,” viņa atceros liktenīgo dienu. “Pēc dažām dienām saņēmu draudzības pieprasījumu Facebook no vīrieša, kuru satiku pie baseina. Es to apstiprināju. Man patika daži no viņa ierakstiem, tostarp viena no viņa fotogrāfijām ar draugiem, kur es pirmo reizi redzēju Ahmedu. Nospiedu "Patīk". Dažas dienas es neko nesaņēmu, pat ne sveicienu. Tad viņš man atsūtīja īsziņu: “Sveiki. Kā tev klājas?” Mēs sākām runāt par manu dzīvi un ģimeni. Tas bija 2016. gada oktobris.”
Viņa sajutusi, ka var uzticēties Ahmedam. “Pēc četrām sarunu nedēļām Ahmeds, kuram tagad ir 35 gadi, ieteica mums sazināties videozvanā. Bija patīkami redzēt viņa seju – viņš bija draudzīgs un smaidīgs. Kopš tā laika mēs divas vai trīs reizes nedēļā sazinājāmies videozvanos un katru dienu sūtījām viens otram īsziņas. Sākumā viņš bija tikai draudzīgs, bet pēc trim mēnešiem sāka teikt, ka ir iemīlējies manī. Pēc pieciem mēnešiem arī man lēnām parādījās jūtas.”
Bija jāpieņem lēmums
Jūlija atceras, ka tieši tad sapratusi, ka viņai jāpieņem lēmums par savu nākotni. Viņa teica: “Mans vīrs dažas reizes dzirdēja, ka es zvanu Ahmedam. Un viņš zināja, ka, ja es naktī esmu lejā, kamēr viņš bija gultā, tad es droši vien Ahmedam rakstu īsziņas. Viņš reiz teica, ka, ja es vēlos jaunu dzīvi, man jāiet prom no šejienes. Es domāju, ka viņam ir taisnība. Mēģināju pārtraukt runāt ar Ahmedu, bet es vienkārši nevarēju.”
2017. gada martā Jūlija uzsāka šķiršanās procesu, kurš, pēc viņas teiktā, bija “skumjš”, un viņa beidzot satika Ahmedu klātienē 2018. gadā, kad devās 12 dienu atvaļinājumā uz Ēģipti kopā ar draudzeni. Viņa teica, ka “nešķita pareizi viņu satikt, kamēr biju precējusies”. Atceroties pāra pirmo tikšanos klātienē, Jūlija atzīst, ka viņš bija “ļoti dīvains, bet viņa uzreiz sajuta pievilkšanos”.
Jūlija atceras, ka Ahmeds ar saviem draugiem paņēmuši viņu un viņas draudzeni no viesnīcas un aizveduši uz kafejnīcu, kur viņš Jūlijai uzdāvinājis rotaslietas. Viņa piebilst: “Tā atvaļinājuma laikā viņš man uzdāvināja gredzenu. Mēs bijām uz dzīvokļa jumta, un viņš jautāja: “Vai tu mani precēsi?” Sākumā es vilcinājos, bet tad teicu - jā.” Bet es zināju, ka mums nevajadzētu steigties.”
Situācija pasliktinājās
2020. gada septembrī viņa pārcēlās uz Ēģipti, lai sāktu jaunu dzīvi ar savu draugu, bet situācija kļuva sliktināka. Jūlija skaidro: “Es pārcēlos uz Ēģipti 2020. gada septembrī, lai sāktu jaunu dzīvi. Es atteicos no visa – savām mājām, bērniem, ģimenes. Tas nebija viegli, jo mani bērni bija mana dzīve. Es joprojām nevaru noticēt, ka es to izdarīju. Es biju mājsaimniece – es vienmēr biju kopā saviem bērniem. Man joprojām bija labas attiecības ar manu bijušo vīru Pīteru, tāpēc pastāstīju viņam par saviem plāniem, un viņš teica, ka aizvedīs mani uz lidostu. Pirms aizbraukšanas mēs ar meitenēm devāmies pusdienās – manas meitas neraudāja un teica, ka saprot, ka man jāsāk jauna dzīve.” Pēc 12 dienām Ēģiptē Jūlija un Ahmeds apprecējās vēstniecībā Kairā, klātesot tulkam. “Ahmeds man teica, lai nevelku neko īpašu, jo tās nebija lielas svinības, tāpēc es uzvilku garu, baltu kleitu ar lapām. Pēc tam viens no viņa draugiem mūs aizveda uz Ahmeda māsas māju, kur viņa mums pagatavoja kāzu ēdienu. Kopš tā laika viss sāka iet lejup. Ahmedam vairs nepatika turēt manu roku publiski, un viņš vairs negribēja mani vest uz kafejnīcām.”
Viņš naktīs mēdza uz dažām stundām aizbraukt un atstāt mani vienu dzīvoklī - neziņā, kur viņš atrodas. Mani jau tā mocīja trauksme, bet tas situāciju vēl vairāk pasliktināja. Gadu vēlāk es uz diviem mēnešiem atgriezos Anglijā, lai apciemotu ģimeni, un, kad braucu atpakaļ uz Ēģipti, es nosūtīju īsziņu Ahmedam, jautājot, vai mēs varētu atgriezties pie tādas dzīves, kāda mums bija agrāk. Viņš sāka mani biežāk vest ārpus mājām, un es domāju, ka viņš ir mainījies. 2022. gada februārī viņš mani aizveda uz kafejnīcu, kas man patika. Tā bija jauka, bet viņš mani drīz vien šokēja ar to, ko pateica. Ahmeds sacīja, ka viņam jāprec ēģiptiešu sieviete, lai varētu radīt bērnus, jo es esmu gados vecāka un man ir menopauze. Tas mani satrieca. Es nevarēju mierīgi nosēdēt, zinot, ka mans vīrs ir prom un domā par bērniem ar citu sievieti. Visu mūsu attiecību laiku mēs runājām par otrajām sievām, bet viņš man teica, ka viņam nav vajadzīga vēl viena un ka viņam nav iebildumu, ja pašam nebūs savu bērnu. Mēs apprecējāmies saskaņā ar islāma likumiem, un man jautāja, kādus nosacījumus es vēlos iekļaut laulības līgumā, tāpēc es teicu, ka nevēlos, lai viņš ņem otru sievu. Bet Ahmedam bija tiesības uz četrām sievām, tāpēc mēs rakstiski norunājām, ka, ja viņš vēlas vēl vienu sievu, viņam jāsaņem mana atļauja, ko es, protams, nekad nevarēju dot. Es viņam teicu, ka nevaru viņu dalīt ar citām. Ahmeds man teica, lai aizmirstu šo sarunu, bet es to nevarēju, un mēs pamazām atsvešinājāmies. Es pārtraucu šīs attiecības, jo neredzēju tajās nākotni. Es jutos muļķīgi. Mans bijušais vīrs Pīters bija labs vīrs. Es atdevu Ahmedam visu. Es atdevu viņam visu pasauli. Es biju izšķērdējusi sešus savas dzīves gadus.”
