Jaunajos projektos īpašuma nodoklis būs varen liels. Jānis: "Tas ir genocīds..."

Vairākkārtīgi NĪN pieaugs tā dēvētajiem „ekskluzīvajiem” īpašumiem - pārsvarā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Tomēr diez vai šādā veidā ar paaugstinātu nodokli būtu jāsoda visi tie, kas dzīvo vienkārši normālos dzīvokļos, kas pēdējos gados uzcelti jaunajos projektos. Viņiem mazs mierinājums ir tas, ka tiem, kuri dzīvo padomjlaika celtajos sērijveida mājokļos vai attālākos pagastos, NĪN netiks celts vai pat nedaudz pazemināsies.

Sabiedrībā ieplānotā NĪN celšana izraisījusi plašu rezonansi un protestus. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka sporta skolotājai Liānai Hiršsonei  NĪN par vienstāva no vecvecmāmiņas mantoto savrupmāju Rīgā, Mazajā Piena ielā, desmit gadu laikā pieaudzis 26 reizes – no 40 eiro 2006. gadā līdz 1040 eiro šogad. Viņa portālā manabalss.lv ierosināja vākt parakstus, lai atceltu NĪN vienīgajam mājoklim. Rezultātā tika panākts, ka kadastrālās vērtības, pēc kuras tiek aprēķināts NĪN, celšana atlikta uz gadu. Bet tas nenozīmē, ka vēl pēc gada cilvēkus šis nodoklis nedzīs izmisumā.

Nekustamā īpašuma nodoklis celsies vairākkārtīgi

Valsts zemes dienests veicis aprēķinus par iespējamo zemes kadastrālās vērtības celšanos un savā mājaslapā min konkrētus piemērus:

„Jaunajos projektos kadastrālo vērtību pieaugums nebūs mazāks par 30 - 40%. Šādi dzīvokļi lielākoties atrodas Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā.

Piemēram, 120 m2 dzīvoklim „Tomsona terasēs” Rīgā kadastrālā vērtība 2016. gadā ir 68 000 eiro. Jaunā vērtība būs 164 000 eiro. „Amatciemā” Drabešu pagastā 306 m2 ēkas kadastrālā vērtība šobrīd ir 29 000 eiro, kas mainīsies uz 222 000 eiro jeb pieaugs 7,6 reizes. Jaunai savrupmājai Pierīgā, Babītes novadā, kuras kadastrālā vērtība 2016. gadā ir 32 000 eiro, mainot vērtību, tā pieaugs līdz 140 000 eiro.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu uz ēkām attiecas progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis. Pie kadastrālajām vērtībām līdz 56 000 eiro nodokļa likme ir 0,2% no kadastrālās vērtības, no 56 000 līdz 106 000 eiro nodokļa likme ir 0,4%, virs 106 000 eiro – 0,6% (gadā). Līdz ar to, vērtībai pieaugot divas reizes, nodoklis var pieaugt pat piecas reizes”.

Tas nozīmē, ja jūsu nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiks noteikta par 150 000 eiro, NĪN pēc diviem gadiem jums varētu nākties maksāt 900 eiro gadā. Ja šī vērtība pašreiz ir noteikta 50 000 apmērā, tad 0,2% NĪN likme pašlaik ir 100 eiro.

Genocīds pret pamatiedzīvotājiem

Biznesa augstskolas „Turība” pasniedzējs un Mārupes novada domes deputāts, Dr. iur. Jānis Rušenieks savā „Facebook” profilā raksta: „Kādu brīdi ierobežoti publiskā telpā pašvaldības tiek informētas par tuvāko nākotni - ar cik lieliem NĪN valsts plāno aplaimot savus iedzīvotājus. Man izskatās, ka formulu un likumu ģenerētāji dzīvo mucā un tiek baroti pa spundi - tie neapjauš reālo īpašumu vērtību, nemaz nerunājot par iedzīvotāju maksātspēju.

Izskatījās, ka „treknie gadi” ar nekustamā īpašumu uzpūstajām cenām ir pagaisuši, bet izrādās, ka tomēr ne...

Zināšanai un vērtēšanai divas bildes no ierēdņu prognozēm par Mārupes novadu - summas, kuras valsts grib iekasēt par īpašumiem šogad un pēc diviem gadiem. Tā nav komēdija, tas nav farss... Tiesiskais nihilisms??? Nē, tas ir nekompetentas valsts pārvaldes īstenots genocīds pret tās pamatiedzīvotājiem!”

Valsts zemes dienests: „Tas būs taisnīgi un objektīvi”

Uz jautājumu, pēc kādas loģikas tiek aprēķināts jaunais NĪN un vai ir ņemts vērā tas, vai cilvēki to varēs samaksāt, Valsts zemes dienesta (VZD) sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Vīgante Kasjauns.lv atbildēja:

„Noteikumu projekts par kadastrālo vērtību bāzi 2018./19. gadam, kas varētu stāties spēkā pēc apstiprināšanas valdībā, tika gatavots, pildot 2014. gada jūlijā izvirzīto valdības uzdevumu novērst nepilnības dažādas kvalitātes mājokļu kadastrālajā vērtēšanā atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada augustā apstiprinātajām izmaiņām mājokļu vērtēšanas modelī. Tā rezultātā palielināsies jauno, kvalitatīvo mājokļu vērtības, tuvinoties to tirgus vērtībām. Vislielākais palielinājums skars ekskluzīvos un īpaši kvalitatīvos mājokļus. Jauno bāzes vērtību stāšanās spēkā ir atlikta uz 2018. gadu, lai līdz tam izdiskutētu un sagatavotu grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli.

Pārmaiņu nepieciešamību vērtēšanā jau pirms diviem gadiem rosināja gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan savās rekomendācijās Latvijai bija iekļāvis Starptautiskais Valūtas fonds. Viena un tā pati pieeja tika izmantota jauno, ekskluzīvo mājokļu un padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku vērtēšanā, kurās nav veikti uzlabojumi, un ēkās, kurās ir veikta daļēja renovācija. Atbilstoši ierosinājumiem vērtēšanā ņemts vērā gan ēku vecums, gan izdalītas augstas kvalitātes un ekskluzīvās apbūves teritorijas.

Lai novērstu neatbilstības, pilnveidojot vērtēšanas sistēmu attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, vienlaikus taisnīgu un objektīvu vērtību nodrošināšanai radās nepieciešamība veikt izmaiņas arī savrupmāju vērtēšanā. Tas tika risināts, nosakot augstākas bāzes vērtības dzīvokļiem „jaunajos projektos” un mainot vērtību zonējumu teritorijās ar intensīvu attīstību. Tā rezultātā sagatavotajā noteikumu projektā par kadastrālo vērtību bāzi 2018./19. gadam būtiskākās izmaiņas attiecas gan uz mājokļu segmentu, gan individuālajai apbūvei paredzēto zemi.

Jaunais vērtēšanas modelis sabiedrībai kopumā sniedz vairākus ieguvumus. Masveida vērtēšanā tiek ieviesta objektīva kadastrālās vērtības bāze dažāda vecuma un kvalitātes mājokļiem, kas ļauj atbilstoši reālajai situācijai novērtēt gan standarta, gan īpaši kvalitatīvos un ekskluzīvos īpašumus. Tādā veidā tiek panākts taisnīguma princips kadastrālajās vērtībās, kas, sagatavojot atbilstošas izmaiņas nodokļu politikā, ļautu nodrošināt arī taisnīgus nodokļu maksājumus.

Pagājušajā nedēļā VZD organizēja divas tikšanās – Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes sēdi un tikšanos ar Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, lai uzsāktu diskusiju par nodokli, klātesošie tika iepazīstināti ar VZD priekšlikumiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams sabalansēt nodokļa maksājumus ar iedzīvotāju maksātspēju.

Ar aprēķinu piemēriem tika demonstrēts, kā mainītos nodokļa maksājums pie katra no piedāvātajiem risinājumiem. Tas savukārt parādīja, ka arī pie jaunajām kadastrālajām vērtībām ir iespējams noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas principus un kārtību, lai nodrošinātu nodokļa maksājuma taisnīgumu un samērīgumu ar nodokļa maksātāju materiālajām iespējām un sabiedrības vajadzībām.

Pašvaldību pārstāvji atbalstīja tirgus vērtībās bāzētu kadastrālo vērtību noteikšanu un atzina, ka, sakārtojot kadastrālās vērtības, ir panākts, ka dažādas kvalitātes īpašumiem ir atbilstošas vērtības. Vairāki pārstāvji atzina, ka VZD sagatavotie priekšlikumi nodokļa sakārtošanai ir pamats turpmākai diskusijai, un norādīja, ka, atliekot jauno vērtību spēkā stāšanos par vienu gadu, ir iegūts pietiekams laiks situācijas izvērtēšanai. Dažas pašvaldības izteica viedokli, ka pašvaldībai jau šobrīd ir pietiekami instrumenti, lai ar saistošajiem noteikumiem risinātu nodokļu samērīguma jautājumu, bet norādīja, ka obligāti veicamās iemaksas izlīdzināšanas fondā ierobežo pašvaldību brīvību noteikt atbilstošu nekustamā nodokļa politiku.

Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas risinājuma, lai aizsargātu vienīgā mājokļa īpašumus”.