Uzņēmēji izmisuši: "Mums katastrofāli trūkst darbinieku!" Bet viņu vēlamais risinājums var iegriezt vietējiem
Pārtikas uzņēmumu lūgumi pēc atvieglotiem noteikumiem darbaspēka ievešanai līdz šim palikuši nesadzirdēti. Uzņēmumos uzsver, ka situācija ir kritiska. Ražošanas cehos dažviet trūkst pat 20% strādnieku. Līdz šim valdībā apspriestie risinājumi trūkstošā darbaspēka ievešanai no ārvalstīm attiecas tikai uz atsevišķām augsti kvalificētām profesijām, kas situāciju uzņēmumos neatrisina, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Lai arī uzņēmumā "Spilva" vairākos posmos cilvēka darbu paveic tehnoloģijas, kuras daļēji ieviestas darbaspēka trūkuma dēļ, tomēr ar problēmu uzņēmums sastopas vēl joprojām, turklāt tik lielā mērā, ka darbinieku trūkuma dēļ ir grūtības izpildīt pasūtījumu.
Uzņēmuma "Orkla Foods Latvija" pārstāve Dana Erciņa-Užāne stāsta: "Mums katastrofāli trūkst darbinieku, jo mums vidēji apmēram no 10-15% ražošanā strādājošo cilvēku trūkst. Un, ja mēs ņemam, piemēram, šonedēļ, tad tie ir 20%, kas mums nav darbinieku."
Piektdaļas darbinieku trūkst arī uzņēmumā "Karavela", kas ražo zīmola "Kaija" produkciju. Uzņēmuma vadītājs Andris Bite raidījumam stāsta: "Mums šobrīd ir uz jautājuma un plānā jauns investīciju projekts, kas radīs papildus eksporta apjomu apmēram 20 miljonu eiro gadā, nodrošinās darba vietas, labi apmaksātas, apmēram 50 jauniem darbiniekiem, un šodien mēs viņu neīstenojam, jo es skaidri apzinos to, ka pie esošās likumdošanas un, kā ir Latvijā ar darbaspēku, mums nav iespēju šīm jaunajām līnijām atrast motivētu darbaspēku."
Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka vidēji viņu pārstāvētajiem uzņēmumiem trūkst 10% darbinieku. Risinājumus, ko uzņēmumi izvēlas šodien, par ilglaicīgiem nevar saukt, viņa uzsver.
Šure stāsta: "Ved ar autobusiem no provinces, no Bauskas, piemēram, garām Ķekavai, kur arī trūkst darbinieku. Tad iznāk tā, ka mēs faktiski viens no otra savācam, mēģinām pārpirkt tos darbiniekus."
Darba devēji cer, ka valdība atvieglos nosacījumus, ar kuriem var ievest darbiniekus no ārvalstīm.
Bite skaidro: "Likumdošana prasa, lai es varētu ievest, piemēram, cilvēkus no Ukrainas, man ir jāpierāda, lai dabūtu darba atļauju un darba vīzu, ka viņš ir trīs gadus strādājis attiecīgajā nozarē, tātad zivju pārstrādē, kā Ukrainā faktiski nav, vai atbilstošu zivju pārstrādes izglītību."
Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurās varēs noteikumus atvieglot, taču pagaidām tajā ir tikai augstas klases kvalificētas profesijas, piemēram, programmētājs, cietvielu fiziķis vai ķirurgs. Pārtikas uzņēmumos nepieciešamo operatoru, pakotāju un vārītāju sarakstā nav.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko saka: "Problēma ar zemas kvalifikācijas darbiniekiem ir pavisam cita, tur nav problēmas ar to, ka vajadzētu saīsināt pieteikšanās termiņus, nav problēma ar to, ka vajadzētu izglītības prasības kaut kā modificēt. Galvenā problēma ir tā, ka mūsu likumdošana nosaka, ka jābūt vismaz pusotru reizi lielākai algai nekā vidēji tautsaimniecībā."
"Ja mēs pieļaujam, ka ļaujam ievest šeit zemas kvalifikācijas darbiniekus no ārzemēm, kas saņem zemākas algas nekā vietējie, šiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir zemas kvalifikācijas, cerības kādreiz saņemt lielāku algu stipri samazinās," skaidro Aleksejenko, norādot, ka izšķiršanās valdība ir šāda: cilvēks, kas saņem algu, vai uzņēmējs, kas uz šī cilvēka nopelna sev peļņu.
Līdz ar to ministrijas pārstāvis paredz, ka diskusijas par nosacījumiem, ar kādiem varētu ārzemniekus ievest, politiķiem viegli nevedīsies. Viņš prognozē, ka līdz vēlēšanām tās varētu arī nenoslēgties.
