VID skaidro, kā notiek daudzus interesējošā nodokļu parādu dzēšana
Valsts ieņēmumu dienests (VID) koncentrējas uz reālo nodokļu parādu atgūšanu, bet nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem VID dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu parādu ieskaitīšanu valsts budžetā, informēja VID.
VID mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā.
VID uzsvēra, ka pat nodokļu parādu dzēšana neatbrīvo personu vai komersantu no atbildības, kas var iestāties, ja pret nodokļu parādnieku ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Pirms uzsākt nodokļu parādu piedziņu, VID aicina nodokļu parādniekus savlaicīgi risināt šo problēmu, izmantojot dažādās likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Taču, ja nodokļu parādnieks nav ieinteresēts situācijas likumīgā atrisināšanā, tad VID veic bezstrīdus piedziņas darbības, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem norēķinu kontos, kustamu un nekustamu īpašumu, ja tāds ir.
Ja arī bezstrīdus piedziņas ceļā parāds nav atgūstam, tad VID piemēro kādu no pārkāpumu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, iekļauj amatpersonu riska personu sarakstā, tādējādi būtiski apgrūtinot turpmāko saimnieciskā darbību; aptur saimniecisko darbību; valdes loceklim vai fiziskai personai var tikt piemērota administratīvā atbildība utml.
VID norādīja, ka nodokļu parādus administratīvā procesa ceļā ir iespējams piedzīt tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir manta, uz ko vērst piedziņu. Vērtējot nodokļu parādu atgūšanas iespējas, pats svarīgākais aspekts ir - vai nodokļu parādniekam uz to brīdi ir un vai vispār jebkad ir bijuši kādi aktīvi, piemēram, manta, nekustamie īpašumi, pamatlīdzekļi, iekārtas, preces, nauda bankas kontos u.tml. Ja tam šādu aktīvu nav, tad administratīvā procesa ietvaros arī nav uz ko vērst piedziņu. Bieži vien VID arī konstatē, ka nodokļu parādniekam vispār nav konta bankā, un pats uzņēmums, visbiežāk, ir "fiktīvs" un piedziņa administratīvā procesa ietvaros nav iespējama.
Tikai šādos gadījumos, kad visas administratīvajā procesā paredzētās iespējas ir izsmeltas un vienīgā likumīgā nodokļu parādu atgūšanas iespēja ir kriminālprocess, kā arī ir notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš vai uzņēmums likvidēts, VID likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par nepiedzenamo nodokļu parādu dzēšanu.
VID vērš uzmanību, ka prakse noteiktos gadījumos dzēst nodokļu parādus pastāv arī citās attīstītajās pasaules valstīs pastāv, pie tam daudzviet tas tiek darīts īsākos termiņos un lielākos apmēros nekā Latvijā. Tā piemēram, Apvienotajā Karalistē 2015.gadā nodokļu parādi dzēsti 16,1 miljarda eiro apmērā, Nīderlandē, kas ir pazīstama ar ārkārtīgi stingro regulējumu nodokļu jomā un plašām nodokļu administrācijas pilnvarām - 1,4 miljardi eiro, Vācijā 2014.gadā - 4,3 miljardi eiro.
VID piedziņas darba rezultātā 2017.gada astoņos mēnešos valsts budžetā iekasēti 298,72 miljoni eiro, kas ir par 26,22 miljoniem eiro jeb 9,62% vairāk nekā 2016.gada astoņos mēnešos.
Kas attiecas uz nodokļu parādu apjomu valstī kopumā, VID atgādina, ka strauji tas pieauga laika periodā no 2008.gada līdz 2013.gadam, kas bija ekonomiskās krīzes sekas. Savukārt 2016.gada nogalē parāda apmērs sāka samazināties. Salīdzinot ar 2017.gada sākumu, parāds šobrīd ir samazinājies par 5%.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča iepriekš informēja, ka 1.oktobrī kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no tiem reāli piedzenami parādi esot aptuveni 200 miljoni eiro.
"No 2021.gada VID pāriet uz jaunu nodokļu administrēšanas sistēmu un tiek ieviests vienotais konts, tāpēc nebūtu pieļaujams, ja tad vēl jaunajā sistēmā tiktu iegrāmatoti vēsturiskie un nepiedzenamie parādi. VID ir mērķis šos nepiedzenamos parādus trīs gadu laikā dzēst," skaidroja Garanča.
Viņa skaidroja, ka jau patlaban kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem samazinās - ja 2013.gadā tie bija 1,416 miljardi eiro jeb 20,74%, tad 2016.gadā tie bija 1,36 miljardi eiro jeb 16,97%. OECD valstīs vidējais kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem ir 21,18%. Tāpat samazinās arī kopējā parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu - 2013.gadā tie bija 6,22%, bet 2016.gadā - 5,47%.
