Valsts kontrole atklāj, kādēļ nesamazinās nodokļu parādi

Tā arī uzsver, ka tādējādi faktiskais nodokļu parādu apmērs vēl arvien pārsniedz sesto daļu no 2016.gada valsts kopbudžeta ieņēmumiem. 2017.gada 1.janvārī kopējā nodokļu parādu summa bija 1,36 miljardi eiro, tajā skaitā lielāko daļu joprojām veidoja reāli nepiedzenamie nodokļu parādi - 807,6 miljoni eiro jeb 59%.

Lai gan kopējie VID administrēto nodokļu parādi šā gada sākumā, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, samazinājušies par 55,7 miljoniem eiro jeb 4%, ņemot vērā arī VID dzēsto nodokļu parādu kopsummu 2016.gadā, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieaugusi par 175,3 miljoniem eiro jeb 54%, faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 119,6 miljoniem eiro jeb 7%, norāda VK.

2016.gadā nodokļu parādi dzēsti 13 785 nodokļu maksātājiem 500,3 miljonu eiro (2015.gadā - 325 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 91% jeb 6557 nodokļu maksātājiem vairāk nekā 2015.gadā.

VK uzsver, ka arī reāli piedzenamie parādi, uz kuriem var tikt vērsta bezstrīda piedziņa, 2016.gadā ir pieauguši - par 36,2 miljoniem eiro jeb 31%, salīdzinot ar reāli piedzenamo parādu summu 2016.gada 1.janvārī, kas liecina, ka nodokļu maksātāju samaksātais parāda apmērs ir mazāks nekā no jauna radies parāds.

Lai arī VID darbību rezultātā 2016.gadā piedzīti 411,9 miljoni eiro, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā 2015.gadā, tomēr jaunie parādi 2016.gadā izveidojās 30,7 miljonu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2015.gadu, pieauga par 2,2 miljoniem eiro jeb 8%, atzīmē VK.

Tāpat VK uzver - lai gan Finanšu ministrija norāda, ka nodokļu pamatnostādnēs ir iekļāvusi vairākus risinājumus nodokļu parāda apmēra samazināšanai, VK iebildumi un ieteikumi nav ņemti vērā, un problēmas nodokļu parāda apmēra pieaugumam vērtētas tikai piedziņas procesa uzlabošanas kontekstā, nevis veikta parādu rašanās cēloņu analīze. Šādi Finanšu ministrija cīnās ar sekām, nevis novērš cēloņus.

VK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijai, izvērtējot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim un apzinot risinājumus situācijas uzlabošanai, jāveic ne tikai valsts iestāžu procesu efektivizēšana, parādu tehniska samazināšana un normatīvo aktu pilnveide, bet arī jāanalizē dažādi aspekti, piemēram, nodokļu slogs dažādām nodokļu maksātāju grupām, nodokļu slogs atkarībā no uzņēmējdarbības veida, nodokļu maksāšanas kultūra, motivācija un ieinteresētība godīgi veikt nodokļu maksājumus, segmentējot nodokļu maksātājus pa nozarēm, pēc lieluma, darbības teritorijas un tirgus apmēra, apgrozījuma apmēra u.tml., kā arī jāvērtē nodokļu parādu izveidošanās iemesli (grupās pēc nodokļa veida, apmēra u.c.).

Turklāt VK uzskata, ka pēc VID kontroles pasākumu veikšanas un papildu valsts budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšanas būtu jāvērtē, vai papildus aprēķināto summu iemesls ir sarežģīto normatīvo aktu neizpratne, atvieglojumu vai atbrīvojumu nepamatota piemērošana, vai nevēlēšanās maksāt nodokļus (krāpšanās) u.c., kā arī jāanalizē, kāds ir nodokļu pārbaudēs papildus aprēķinātais maksājamo nodokļu apmērs pret nodokļu maksātāja neto apgrozījumu vai vidēji maksāto nodokļu apjomu.

Tāpat VK iesaka, ka pēc VID pārbaužu veikšanas un biežāk pieļauto kļūdu apkopošanas būtu jāizvērtē nepieciešamība rosināt normatīvo aktu grozījumus, lai samazinātu normu atšķirīgu interpretāciju un kļūdīšanās iespējas, kā arī veikt citu nodokļu maksātāju savlaicīgu informēšanu par pārbaudēs konstatētajām problēmām.