Eiropas Komisija rosina Latvijai vēl būtiskāk celt nekustamā īpašuma nodokli

Jau tagad daudzus Latvijas iedzīvotājus izmisumā dzen nesamaksājamais NĪN, un tā vēl lielāka paaugstināšana būtu neprāts, uzskata eksperti. EK nav izpratusi Latvijas situāciju un to, ka nodokļu reformu var īstenot, arī neceļot NĪN, uzskata eksperti. Turklāt EK bažas, ka reforma varētu radīt ekonomikas pārkaršanu un lielu budžeta deficītu, ir pārspīlētas.

Eiropas Komisija Latviju aicina celt NĪN

Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, kuru galvenais mērķis ir samazināt nodokļu slogu darbaspēka ienākumiem, atcelt nodokli reinvestētajai peļņai un celt minimālo algu. Vairums Latvijas ekspertu atzinīgi vērtē iecerēto nodokļu reformu un teic, ka nule EK izteiktās bažas par iecerētās reformas negatīvo ietekmi uz mūsu tautsaimniecību ir nepamatotas. Viens no EK apšaubītākajiem ierosinājumiem ir Latvijā vēl būtiskāk celt nekustamā īpašuma nodokli.

Jūnija sākumā EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta direktors Manfreds Bergmans Latvijas valdībai prezentēja EK novērtējumu un ieteikumus ieplānotajai nodokļu reformai. Cita starpā viņš norādīja, ka, neieviešot izmaiņas paredzētajā nodokļu politikā, pastāv risks novirzīties no ES Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, kuras Latvija apņēmusies ievērot. Lai to labotu, izskanēja piedāvājums celt NĪN, kas jau tagad Latvijā ir visnotaļ ievērojams.

Dīvainais priekšlikums

Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, iepazīstoties ar EK vērtējumu un Latvijas pārstāvniecības nostāju, norādījis: „Runas par ekonomikas uzkaršanu ir stipri pārspīlētas. Skaidrs, ka, veicot reformu, budžeta deficīts tuvākajos gados pieaugs, taču mūsu ekonomikai nedraud pārkaršana, līdz ar to neuzskatu, ka strukturālais budžeta deficīts pieaugs ievērojami. Daļa no nodokļu reformā paredzētajām darbībām to būtiski nemaz neietekmētu, savukārt atlikušās lietas var izlemt realizēt pakāpeniski, mazinot slogu uz budžetu. (..) EK viedoklis būs jāņem vērā, taču publicētais dokuments nav diagnoze, kuras dēļ jāatceļ ieplānotais”.

Rutkaste portālam Kasjauns.lv norāda: „Mūsu aicinājums ir īstenot jau iezīmēto un plašu sabiedrības un sociālo partneru atbalstu guvušo nodokļu reformu, savukārt NĪN jautājums līdz šim nav diskutēts nodokļu reformas kontekstā. Jāņem vērā, ka nodokļu reformas kodolu veidojošie pasākumi (IIN likmes samazināšana, UIN un kapitāla nodokļu izlīdzināšana, 0% likme reinvestētai peļņai, reversās PVN nomaksas kārtības ieviešana) nerada būtisku slogu budžetam un ir fiskāli neitrāli vidējā termiņā”.

„Kompensēt reformas izmaksas, ceļot NĪN, Latvijas gadījumā ir dīvains. Saistībā ar šo derētu nopietna saruna,” uzsvēris domnīcas „Certus” valdes priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pilnīgi neloģiski un nepamatoti

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis Kasjauns.lv sacīja:
 
„Pēdējo nedēļu dažādu ekspertu izteikumi publiskajā telpā liek domāt, ka sabiedrība tiek speciāli kaitināta, izvēloties komunicēt nevis par to, kas katram personīgi būs ieguvumi no vidēja termiņa nodokļa reformas, bet gan meklējot arvien jaunas problēmas, tostarp stāstot nevis par nodokļu samazinājumu, kas tieši atsauksies uz katru cilvēku, bet gan runājot par to paaugstināšanu. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka valstij pirmkām kārtām jāķeras pie esošo izdevumu pārskatīšanas, lai optimizētu izmaksas, meklētu iekšējās rezerves un pārkārtotu darbu tā, lai tas būt maksimāli efektīvs un iedzīvotājiem izmaksātu lētāk nekā līdz šim. Diemžēl daudzu gadu garumā visas papildu nepieciešamības tika finansētas, ceļot nodokļus, izdomājot arvien jaunus papildmaksājumus no sabiedrības maciņiem un tā tālāk. Mēs šādai pieejai kategoriski nepiekrītam, tāpēc sakām, ka vispirms jāmeklē nauda jau esošā budžeta ietvaros un tikai tad jādomā par kādu citu risinājumu.
 
Tas, ka Eiropas Komisijas pārstāvji arvien uzstājīgāk nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem par to, ka reforma Latvijas budžetam izmaksās pārāk dārgi un jāturpina līdzšinējā „citrona izspiešanas politika”, kur tie uzņēmēji, kas līdz šim maksāja nodokļus, jāapliek ar vēl jauniem, nav nekas jauns. Šādi apgalvojumi, kas nu jau noveduši pie ieceres būtiski celt nekustamā īpašuma nodokli, kas ir pašvaldību nodokļu politikas rīks, šķiet pilnīgi nepamatoti un neloģiski. Ja gribam veicināt uzņēmējdarbību, kas ir galvenais ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, tad nodokļu politikai jābūt sabalansētai, iepriekš paredzamai un stabilai, ko arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēlas panākt un realizēt, tādējādi ir iniciators šai reformai”.

Nodoklis var kļūt represīvs

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis Kasjauns.lv EK ierosinājumus Latvijai komentēja šādi: „EK seko līdzi Latvijas nodokļu reformas gaitai un ir norādījusi, ka budžetā veidojas ekonomikas ciklam nesamērīgs budžeta deficīts. Tādēļ tā iesaka veidus kā to mazināt, šajā gadījumā kā vienu no iespējām piedāvājot celt NĪN. Priekšlikuma pamatojums meklējams salīdzinot Eiropas kontekstu, kur Latvijai ieņēmumi no NĪN ir starp zemākajiem. Tā, iespējams, varētu būt ilgāka termiņa iespēja, taču ne kā līdzeklis aizpildīt pašreizējo veidojošos caurumu budžetā.

Nesenais NĪN straujais kāpums, piemēram, Rīgā parādīja sistēmas trūkumus un anomālijas, kas radīja nevajadzīgu sociālu spriedzi. Tādēļ ne velti bija pašvaldības (kaut arī populistisku motīvu dēļ), kur šis jautājums bija viens no vēlēšanu jājamzirdziņiem.

Trūkumi ir jānovērš, jāsakārto uzskaite, bet vispirms jātiek politiski un konceptuāli par to skaidrībā – kas un ar kādu nodokli īpašums ir apliekams. Tāpat jātiek skaidrībā, kurā budžetā - pašvaldības vai valsts - nodoklis tiek ieskaitīts, lai nav tā, ka ir pašvaldības, kas dāvā atlaides pa labi un kreisi, un ir tādas, kas kasē maksimumu.

Kopumā, ņemot vērā ierobežoto iedzīvotāju skaitu un to zemo mobilitāti, nodoklis var kļūt represīvs, kā dēļ starptautiskie piemēri jāpiemēro un izmaiņas jāievieš pārdomāti. Tādēļ šobrīd to kā iespēju aizpildīt nodokļus reformas radītos budžeta caurumu atturētos”.

Ministre nepiekrīt Eiropas Komisijai

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nepiekrīt EK vērtējumam par valsts pārāk straujo izaugsmi nodokļu reformas īstenošanas sakarā. Ministre teica, ka valdība nekādus lēmumus šai sakarā nav pieņēmusi - vien uzklausījusi Bergmana prezentāciju. Viņa nelika manīt, ka valdība gatavojas apstiprināt EK ideju par NĪN paaugstināšanu: „Finanšu ministrija gatavo likumprojektu paketi atbilstoši valdības dotajam mandātam. Esam sagatavojuši līdzsvarotu nodokļu reformas piedāvājumu un svarīgi būtu ar to iet uz priekšu. Jo ātrāk ieviesīsim nodokļu reformu, jo ātrāk iegūs sabiedrība”.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) uzskata, ka nepieciešamības gadījumā NĪN varētu celt tikai ekskluzīviem īpašumiem. Viņš Kasjauns.lv teica: „Nekustamā īpašuma nodokli varētu celt greznām villām, lepnām savrupmājām. Ir jāizmanto Rietumeiropas pieredze, lai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība būtu loģiska un godīga”.

Īstais laiks reformai

Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš nodokļu reformu kopumā vērtē atzinīgi un portālam Kasjauns.lv teica:

„Sajūtas par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu kopumā ir diezgan pozitīvas un, ja to realizēs, tad tai noteikti vajadzētu sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, taču zināma skepse par piedāvāto nodokļu reformu man joprojām ir. Iemesls tai ir iepriekšējo gadu pieredze, kad budžeta veidošanā vajadzēja savilkt kopā pēdējos galus, regulāri saņēmām pēdējā brīža pārsteigumus nodokļu jomā. Šāds risks noteikti ir arī šogad, lai gan valdības publiskā apņēmība realizēt reformu un līdzšinējā labā sadarbība ar uzņēmējiem ļauj cerēt, ka šīs bažas tomēr nepiepildīsies.

Par pašu reformu lielākie jautājumi šobrīd ir, kā šo reformu finansēt, cik būtiski tā palielinās deficītu, kā ekonomiku ietekmēs atsevišķi kompensējošie pasākumi, piemēram, akcīzes celšana un vai ekonomikas uzrāviens, kas tiek gaidīts no reformas īstenošanas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem uzņēmumiem šī reforma būs labvēlīgāka nekā lielajiem. Tāpat nodokļu likumdošanā ļoti būtiskas ir arī nianses, tādēļ zināms risks ir arī par to, vai labie nodomi un skaistās prezentācijas pārtaps tik pat vienkāršos, un saprotamos likumprojektos.
 
Tajā pašā laikā šis ir labvēlīgs brīdis šāda mēroga reformām. Ārējā ekonomiskā vide pēdējā pusgada laikā ir būtiski uzlabojusies un īstermiņa ekonomikas rādītāji Baltijā ir labākie pēdējos četros piecos gados. Tas liek domāt, ka izaugsme tuvākajos gados mums varētu būt būtiski labāka, nekā pašreiz tiek prognozēts un tas varētu šo apjomīgo reformu nofinansēt”.