Būvniecībā visvairāk izvairās no darbaspēka nodokļu nomaksas
Būvniecībā visizteiktākā ir izvairīšanās no darbaspēka nodokļu nomaksas, turklāt pērn tā pat ir palielinājusies salīdzinājumā ar 2015.gadu, šodien, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomika būvniecības nozarē", sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
Pērn Latvijā izvairīšanos no darbaspēka nodokļiem atzīmēja 66% no aptaujātajiem būvuzņēmumiem, bet 2015.gadā tie bija 58,6%.
Pētījumā intervētie nozares eksperti - lielāko būvuzņēmumu vadītāji - atzīmējuši, ka pamatā netiek maksāti algas nodokļi. Tostarp eksperti norādījuši, ka tas ir arī labi redzams pieejamajā statistikā. "Visu var redzēt Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki un viņiem ir attiecīgi jārīkojas. Piemēram, ja salīdzinām algu un peļņas līmeni aptuveni 20 lielākajos Latvijas būvuzņēmumos un pārējos, ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā," pauduši eksperti.
Tāpat pētījumā atklāts, ka pērn 19% aptaujāto nozares uzņēmumu atzīmējuši izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, kamēr 2015.gadā izvairīšanos no PVN norādīja 25,9% aptaujāto uzņēmumu.
Vienlaikus izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksas pērn saglabājusies apmēram tādā pašā līmenī kā 2015.gadā - jaunākajā pētījumā izvairīšanos no UIN atzīmējuši 15% aptaujāto, bet 2015.gadā - 15,5%.
Pētījumā intervētie eksperti norādījuši, ka visas PVN shēmas būtībā ir skaidras naudas ieguves mehānisms, kas ir organizētās noziedzības pasākums, ar ko nodarbojas organizēti grupējumi. "Šie pasākumi - tas, ka tu maksā par fiktīvām precēm un pakalpojumiem un pretī saņem skaidru naudu, tiek no valsts puses piesegti, tas noteikti nav noslēpums. Ja šo drastiski aiztaisa ciet, tas būs pozitīvi," skaidrojuši pētījumā intervētie eksperti.
Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%. Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.
Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.
Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai BASE sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).
Veikta reprezentatīva 251 Latvijas būvniecības uzņēmuma vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko "Latvijas fakti" veica 2017.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2016. gadā). Tāpat veiktas ekspertu intervijas - situācijas analīzes ar piecu lielo būvniecības uzņēmumu vadītājiem (2017.gada aprīlī).
