Valsts ik gadu no būvniecības nozares nodokļos nesaņem 80-90 miljonus eiro

Pagājušajā gadā ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars būvniecības nozarē bija 38,5% un tas ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2015.gadu, kad bija 40%.

"Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, būvniecības nozare gadā nodokļos samaksā aptuveni 210 miljonus eiro. Ja pierēķinām klāt vēl aptuveni 40%, kas iet garām valsts makam, iegūstam 80-90 miljonus eiro," skaidroja Sauka.

Viņš piebilda, ka pat tad, ja trīs gadu laikā ēnu ekonomiku būvniecībā izdosies samazināt uz pusi, tas būs ievērojams ieguvums valsts budžetam.

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%. Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane intervijā sacīja, ka nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai BASE sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

Veikta reprezentatīva 251 Latvijas būvniecības uzņēmuma vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko "Latvijas fakti" veica 2017.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2016.gadā). Tāpat veiktas ekspertu intervijas - situācijas analīzes ar piecu lielo būvniecības uzņēmumu vadītājiem (2017.gada aprīlī).