Latvijas Banka: jaunā nodokļu politika motivēs uzņēmējus augt un attīstīties
Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai norādīja, ka laika gaitā Latvijas nodokļu sistēmā ir izveidojušās vairākas pretrunas. Lai gan attiecībā pret ekonomikas apmēru nodokļos Latvija iekasē mazāk nekā citas Eiropas valstis, tomēr nodokļu slogs godīgiem uzņēmējiem ir augsts, kas skaidrojams ar lielo ēnu ekonomiku valstī.
Pēc viņa teiktā, lai nodokļu ieņēmumus vairotu, nedrīkst mehāniski celt nodokļu likmes, jo tas mazinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm. Tāpēc nodokļu sistēma būtu jāpārskata, jāsamazina darbaspēka nodokļi.
Viņš atzina, ka vēl viena problēma ir augstais kopējais nodokļu slogs valstī. Tāpat nodokļu sistēmā ir izveidojusies situācija, ka dažādiem ienākumu veidiem tiek piemērots dažāds nodokļu regulējums, kas rada nodokļu arbitrāžas iespējas. "Mēs esam mākslīgi radījuši tādu kā mazu nodokļu optimizācijas "paradīzīti". Cilvēkiem ir iespēja pat legālā veidā būtiski minimizēt maksājamo nodokļu apmēru," pauda Latvijas Bankas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, tas negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecību, jo iespējamas neproduktīvas aktivitātes, lai izkrāptu no valsts nodokļus. Esošā nodokļu sistēma nevienmērīgi un nepietiekami motivē uzņēmumus ieguldīt attīstībā. Nodokļu reformas piedāvājums atrisina visas iepriekš minētās problēmas, uzsvēra Rutkaste. Pēc viņa teiktā, jaunā nodokļu politika motivēs uzņēmējus augt un attīstīties.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma paredz samazināt IIN no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
