Šogad Latvijā ieviesīs jaunu valsts nodevu uzņēmumiem

Energoefektivitātes nodeva būs 7% apmērā no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām, kas aprēķināta par katru uzņēmuma patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot "Eurostat" publicēto vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu (eiro/MWh).

Energoefektivitātes nodevas maksātājs ir komersants, uz kuru attiecināms lielā patērētāja vai lielā uzņēmuma kritērijs atbilstoši Energoefektivitātes likuma regulējumam un tam nav iespējams radīt apstākļus (ieviest energoauditu vai energopārvaldības sistēmu) efektīvai energoresursu izmantošanai un panākat energoresursu ietaupījumu.

Balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētījumu, EM pieņem, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanas minimālās izmaksas ir 3500 eiro vienam mazajam un vidējam uzņēmumam, bet lielajiem uzņēmumiem - vidēji 10 000 eiro.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā atbilstoši sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ziņošanas kārtību par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem reglamentē atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka var ieskaitīt tos enerģijas ietaupījumus, kas iegūti pēc 2014.gada 1.janvāra un par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem ir jāziņo trīs gadus pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu vai projekta īstenošanas. Tāpat minētajā noteikumu projektā noteikts, ka par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem ir jāziņo trīs gadus pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu vai projekta īstenošanas.

''Tādējādi arī gadījumā, ja nākamajā gadā uzņēmuma elektroenerģijas patēriņš ir mazāks nekā 500 Mwh, ziņošanas par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem pienākums saglabājas,'' skaidro EM.

Pēc lēmuma par energoefektivitātes nodevas piemērošanu saņemšanas, komersants veic nodevas nomaksu noteiktajā termiņā lēmumā norādītajā apmērā. Ja komersants nav veicis nodevas nomaksu noteiktajā termiņā, par nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu.

Lēmumu par energoefektivitātes nodevas piemērošanu komersantam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ar valsts nodevas noteikšanu plānots novērst nevienlīdzīgas situācijas iespējamību starp tiem komersantiem, kas ir ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu, un komersantiem, kas to nav izdarījuši. Turklāt fakts, ka ir samaksāta valsts nodeva, nenozīmē, ka komersantam turpmāk nebūs jāpilda nosacījumi. Valsts nodevas noteikšanas būtība nav aizstāt energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanu ar valsts nodevas maksājumu, bet gan stimulēt komersantus energoresursu efektīvākai izmantošanai un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanai.

Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, proti, ietaupīt 9896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Atbilstoši Energoefektivitātes likumam 90% no energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem tiks pārskaitīti valsts energoefektivitātes fondam, kuru pārvalda attīstības finanšu institūcija "Altum".

Energoefektivitātes nodevu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas vienlaikus ir lielie uzņēmumi, piemēros no 2017.gada 1.decembra. Savukārt lielajiem elektroenerģijas patērētājiem nodevu piemēros no 2018.gada 1.aprīļa.

Atbilstoši Energoefektivitātes likumam lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā - 43 miljonus eiro. Savukārt lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh.

Plānotie nodevas ieņēmumi 2018.gadā ir 553 140 eiro, 2017.gadā 2 520 000 eiro, bet 2019.gadā - 1 449 000.