Latvijā pirmajā ceturksnī lēnākais vidējās bruto darba samaksas pieaugums Baltijā
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija lēnākais vidējās bruto (pirms nodokļiem) darba samaksas pieaugums Baltijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni pieauga par 5,3%, Lietuvā - par 6,9%, bet Igaunijā vidējā bruto darba samaksa minētajā laika periodā kāpusi par 8,1%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016.gada pirmajā ceturksnī bija Igaunijā - 1091 eiro, kamēr Latvijā tā bija 827 eiro, bet Lietuvā - 748 eiro.
Abās kaimiņvalstīs, tāpat kā Latvijā, no šā gada 1.janvāra ir palielinājusies minimālā alga. Lietuvā minimālā alga no šā gada palielinājās no 300 līdz 350 eiro jeb par 16,7%, Latvijā - no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8%, bet Igaunijā - no 390 līdz 430 eiro jeb par 10,3%.
"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka divus gadus Latvijā bija straujāk augošā vidējā alga Baltijā, taču šī gada sākumā Igaunija un Lietuva apdzinusi Latviju. Viens no izskaidrojumiem - abās Latvijas kaimiņvalstīs gadu mijā bija daudz straujāks minimālās algas pieaugums, Lietuvā pat par 16,7% un Igaunijā par 10,3%, Latvijā tā mainījās tikai par 2,8%. Lietuvā papildu faktors ir arī straujāka ekonomikas izaugsme kopumā, bet Igaunijā - kreditēšanas un patēriņa bums. Strautiņam nav šaubu, ka minimālās algas kāpuma piebremzēšana bija pareizs solis pēc krasajiem palielinājumiem divos iepriekšējos gados. Atbilstoša minimālās algas līmeņa noteikšanu Latvijā apgrūtina krasās attīstības līmeņa atšķirības pa reģioniem, būtu saprātīgi to diferencēt, bet politiķi šādā rīcībā var saskatīt risku aizvainot atsevišķu reģionu iedzīvotājus, pieļauj ekonomikas eksperts.
Viņš vērš uzmanību, ka no makro stabilitātes viedokļa ir apsveicami, ka algu kāpums ir piebremzējies. Algu kāpums Igaunijā jau kļuvis par ļoti nopietnu risku konkurētspējai. Reālo algu kāpums šogad sasniedzis gandrīz 10%, un valstī valda īsta naudas tērēšanas līksmība, kamēr eksports krīt, kas nav laba kombinācija, situāciju Igaunijā raksturo "DNB bankas" ekonomikas eksperts.
