Ko darīt ar „Parex” īpašnieku ikmēneša 200 000 latiem?

„Ja Kargins būtu rezidents „Parex” bankas Vācijas filiālē, viņš maksātu 30 procentu ienākuma nodokli. Tas nav nekāds jauns nodoklis, vienkārši tiktu paplašināta apliekamā ienākuma bāze, ja runa ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli,” portālam kasjauns.lv atzina partijas „Sabiedrība citai politikai” vadītājs Aigars Štokenbergs.

Jautājums par noguldījumu lielo procentu maiņu bijušajiem „Parex bankas” īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim jārisina Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Finanšu ministrijai (FM), aģentūrai BNS sacīja „Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

„Šie nosacījumi bija tad, kad valsts pārņēma banku. Bankas vadība pašlaik dara to, par ko viņi bija vienojušies. Patlaban nekādu izmaiņu tur nav,” klāstīja Melngailis.

„Ja būs tāds uzdevums sākt sarunas par likmju izmaiņām, mēs to arī darīsim. Patlaban šāda uzdevuma nav. Bet es pieļauju, ka sarunu iznākums lielā mērā ir arī atkarīgs no tā, vai viņi maz piekritīs tam,” teica „Parex bankas” valdes priekšsēdētājs.

Laikraksts „Dienas Bizness” savukārt vēstīja, ka likmju izmaksa abiem bijušajiem „Parex bankas” lielākajiem akcionāriem uz īsu brīdi bijusi apturēta un FKTK bija jālemj, vai atstāt spēkā, vai mainīt iepriekš pieņemto lēmumu par likmēm. Ja FKTK atstātu lēmumu nemainītu, Kargins, visticamāk, tiesātos. Tas tāpēc, ka Kargins un Krasovickis pašlaik ir uzskatāmi par parastiem noguldītājiem, kuru intereses FKTK aizskar vienpusējā kārtā. Iepriekš Kargins un Krasovickis atzinuši, ka viņi un to radi dažādu formu depozītos un citos veidos bankā noguldījuši aptuveni 63 miljonus latu.

Taču līdz ar Kargina pieļauto tiesāšanos ar FKTK uzraugs nolēmis atcelt noguldījumu procentu maksāšanas liegumu „Parex bankas” bijušo īpašnieku noguldījumiem bankā, tomēr paredzams, ka vēl notiks sarunas par procentu likmju apmēru.