„Latvenergo” ļauj starpniekiem pelnīt miljonus
„Latvenergo” elektroenerģiju ražo ne tikai pats, bet iepērk arī no Krievijas, pat līdz 30% gadā. Uzņēmums to dara nevis pats, bet ar starpniekiem, ļaujot privātfirmai pelnīt miljonus, bet gala rezultātā neizbēgami maksā patērētāji.
Ekonomikas ministrs pieprasa paskaidrojumus
„Mums ir šāda informācija,” kasjauns.lv apstiprina ekonomikas ministrs Artis Kampars. Firma darbojas jau ilgstoši, un ministrija ir vērsusies „Latvenergo”, prasot sniegt skaidrojumu, kāpēc elektroenerģijas pirkšanai izmanto starpnieku. „Mums arī nav zināms, kas ir labuma guvēji, jo īpašnieki reģistrēti ārzonās. Esam izpētes procesā,” teic Kampars, atzīstot, ka situācija nav uzskatāma par normālu — „Latvenergo” šādus iepirkumus varētu veikt pats.
Informācija par 2003. gadā nodibināto „BaltEnergoTrade” ir skopa. Oficiālā seja ir valdes priekšsēdētājs Edgars Kvālis, kurš reizumis presē izsakās par elektroenerģijas importa jautājumiem. Īpašnieki ir divas ārzemēs reģistrētas firmas — „Scaent Holdings Cooperatie U.A.” Nīderlandē un „Nordbalt Energy Limited” Īrijā, katrai pieder precīzi puse jeb 50 procentu.
Kas ir ārzemju īpašnieki
„Scaent” grupa, spriežot, pēc mājas lapas internetā, ir gana liels koncerns, kas aptver 12 valstis divos kontinentos un nodarbojas ar enerģijas tirdzniecību. Pirmais koncerna uzņēmums „Scaent AB” nodibināts 2003. gadā Zviedrijā. Arī „BaltEnergoTrade” ir viena no koncerna firmām, izveidota kā nākamā 2004. gadā. „Scaent Group” vadītājs kopš pagājušā gada ir Jonass Garbaravičis no Lietuvas.
Par „Nordbalt Energy Limited” internetā atrodama vien adrese Dublinā, taču kasjauns.lv par nieka septiņiem eiro nopirka oficiāli pieejamu informāciju no Īrijas Uzņēmumu reģistra. Firmai ir trīs direktori — Orla Čērča, administratore no Dublinas, kura ieņem amatus vēl 53 firmās Īrijā, jau pieminētais Edgars Kvālis un Jūrmalas advokāte Gunta Putņa. Vienīgais īpašnieks — Kvālis.
„BaltEnergoTrade” pamatdarbības veids ir elektroenerģijas tirdzniecība. 2004. gadā uzņēmums saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotu licenci, kas ļauj nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību Latvijā. Uzņēmuma vīzija, kā teikts tā mājas lapā, ir būt vienam no vadošajiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā.
Vienā valdē ar trīs miljonu lietā notiesāto
Kvāļa ceļi ir krustojušies ar bijušo „Latvenergo” valdes locekli Kārli Purni — abi ieņēmuši amatus SIA „Energoremonts Rīga” valdē. Purnis gan janvārī šo darbu atstāja. 2006. gadā pēc ilgas tiesāšanās viņš un vēl trīs apsūdzētie saņēma sodus skandalozajā „Latvenergo” trīs miljonu lietā. Purnim par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu piesprieda maksāt naudassodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā.
Krimināllietas pamatā ir deviņdesmitajos gados „Latvenergo” galvots desmit miljonu latu kredīts, kuru no bankas „Baltija” saņēma akciju sabiedrība „Finansu norēķinu centrs”. Šī firma kredītu atdot nespēja, „Latvenergo” kļuva par bankas parādnieku, kas savukārt 1997. gadā cedēja parādu ārzonas kompānijai IFCE no Lihtenšteinas.
„Latvenergo” ar kreditoru noslēdza izlīgumu un samaksāja astoņus miljonus latu, taču banka „Baltija” no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas „pazuda” IFCE kontos. Lai arī neviens tā arī nav atmaskots, ir aizdomas, ka aiz Lihtenšteinas firmas slēpjas Latvijas politisko aprindu pārstāvji.
