Vai "Rīgas siltuma" darījums ir Šķēles un Šlesera jaunais biznesa projekts?

Kā informē laikraksts „Diena”, Šķēles un Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) pēdējā laika tikšanās liek jautāt, vai "Rīgas siltuma" darījums nav abu vīru jaunais biznesa projekts.

2008.gada aprīlī "Dalkia" no Valda Rupmeja, kurš ir arī Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā uzņēmuma "Ekodoktrīna" valdes priekšsēdētājs, iegādājās centrālo apkures pakalpojumu sniedzēju Valmierā un Liepājā - uzņēmumu "Jaunā fabrika". Pēc pāris mēnešiem lielākais vides pakalpojumu uzņēmums Eiropā "Veolia Group", kura paspārnē darbojas "Dalkia", iegādājies 51% daļu ar Šķēli saistītajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā "Nelsens".

Lai nodrošinātu papildu daļu emisiju, "Nelsens" kā finanšu investoru piesaistījis uzņēmumu "Privāto aktīvu pārvalde", kas pieder Kristiānai Lībanei- Šķēlei un Šķēles meitām.

Guntars Kokorevičs, kurš Latvijā pārstāvot gan "Dalkia", gan "Veolia", noraida Šķēles klātbūtni darījumā ar "Rīgas siltumu": "Ja "Veolia" vēl kaut kādā mērā, jo mēs joprojām "Nelsens" esam partneri, tad "Dalkia" nu nekādā veidā nav saistīta [ar Šķēli]."

Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks stāsta, ka abi - Šķēle un Šlesers - runājuši par politiku, parlamentāriešu sadarbību, taču ne par konkrētiem uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka "Dalkia" vēlas kļūt par stratēģisku partneri un attīstīt uzņēmumu "Rīgas siltums", nodrošinot ar investīcijām un efektīviem risinājumiem, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra "Dalkia" pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs.

Rīgas dome (RD), vēršoties pie "Dalkia", kā savu galveno vēlmi minējusi spēcīga akcionāra izveidi, kas varētu sekmīgi pārvaldīt "Rīgas siltumu" un piesaistīt investīcijas.

"Izejot no šī vienotā mērķa, radās partnerattiecības. Šīs sadarbības rezultātā RD vēlas iegūt 51% akciju, bet sadarbības gaitā ir gatavi mums pilnībā nodot pārvaldes funkciju, kas ir tā niša, kurā profesionāli darbojamies. Pagaidām sarunās minēta tikai uzņēmuma kontrole," skaidroja Kokorevičs.

"Dalkia" jau pirms pieciem gadiem vēlējās privatizēt "Rīgas siltumu", jo ir skaidrs, ka šim uzņēmumam ir nepieciešams privāts partneris.

"Mans uzdevums nav komentēt to, vai šī ir slēpta privatizācija. Tāpat neesmu piedalījies sarunās un sarakstē starp RD un Ekonomikas ministriju (EM), tāpēc viņu attiecības nevaru komentēt. Skaidrs, ka RD un "Dalkia" sadarbības mērķis ir izveidot vienu lielu stratēģisku partneri "Rīgas siltumam", kas ļautu šo uzņēmumu attīstīt dinamiskāku, modernāku un uz klientu orientētāku," akcentē investoru pārstāvis.

Kā ziņots, tuvākajā laikā iecerētas būtiskas pārmaiņas AS "Rīgas siltums" darbībā, bet tālākā nākotnē - arī rīdzinieku siltumapgādē.

Rīgas pašvaldība iecerējusi beidzot pārņemt kontroli uzņēmumā, kurā līdz šim tai bijušas nesaskaņas ar valsti, kā arī varētu tikt sākts projekts, kas paredz Rīgas dzīvokļos uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus, līdzīgi kā gāzes apgādē.

Rīgas pašvaldība pārņems kontroli?

Kā šonedēļ izskanēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē, Rīgas pašvaldība iecerējusi pārņemt kontroli "Rīgas siltumā", vienojoties ar mazo akcionāru - "Dalkia". Pašvaldībai pieder 49% "Rīgas siltuma" akciju, bet "Dalkia" - 2%. Vēl 48,995% "Rīgas siltuma" akciju pieder Latvijas valstij, kuras intereses pārstāv EM, bet valsts enerģētikas kompānijai "Latvenergo" - 0,005%.

Lai pašvaldība un "Dalkia" iegūtu kontroli "Rīgas siltumā", plānots izveidot kopuzņēmumu. Kopuzņēmumā pašvaldībai piederētu 49% vai 51% kapitāldaļu, bet to vadītu "Dalkia" pārstāvis.

Pašvaldība saistībā ar šī uzņēmuma izveidošanu saņemtu no "Dalkia" aptuveni 14 miljonus latu skaidrā naudā.

Pēc šāda uzņēmuma izveidošanas Rīgas pašvaldība varētu ietekmēt "Rīgas siltuma" lēmumu pieņemšanu, bet "Dalkia" varētu pamazām Rīgas dzīvokļos ieviest individuālu siltuma piegādi un uzskaiti.

Kokorevičs iepriekš atzina, ka "Dalkia" varētu investēt aptuveni 100 miljonus latu individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas izveidē Rīgā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam gatavot konkrētus lēmumprojektus, kas nepieciešami šāda kopuzņēmuma izveidei.

Lai realizētu darījumu, domei vajadzēs akceptēt vienošanos ar "Dalkia", kas dod tiesības uz 51%"Dalkias" akciju iegādi, kā arī pieņemt lēmumu par sev piederošo 49% RS akciju atsavināšanu par labu "Dalkia" ar mērķi izveidot RS stratēģisko investoru.

Pēc tam, kad dome būs saņēmusi naudu par sev piederošo 49% akciju atsavināšanu, kas kopā ir 28,56 miljoni latu, pašvaldība realizēs savas tiesības un veiks "Dalkias" 51% akciju iegādi, atmaksājot atpakaļ 15,16 miljonus latu, tādējādi darījuma beigās papildinot pašvaldības kasi par 13,4 miljoniem latu un iegūstos 51% līdzdalību "Dalkia", kas savukārt iegūs 51% RS.

Darījuma rezultātā "Rīgas siltums" iegūtu vienu stratēģisko akcionāru "Dalkia", kuram pieder vairāk nekā 50% uzņēmuma akciju. RD iegūst 51% no kopuzņēmuma, savukārt "Dalkia Latvia" iegūst 49% no kopuzņēmuma un vadības kontroli. RD uzreiz saņemtu aptuveni 13,4 miljonus latu.

Starp RD un "Dalkia" grupu tiktu noslēgts akcionāru līgums, kas dotu iespējas domei bloķēt lēmums, kas ir jūtīgi sev piederošo akciju vērtības saglabāšanai, kā arī dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma investīciju politiku un garantētu tiesības realizēt Rīgas pilsētas centralizētās siltuma apgādes ilgtermiņa programmu. Pārvaldes kontroli uzņēmumā nodrošinātu "Dalkia", kas arī apņemtos nodrošināt "Rīgas siltuma" investīciju programmu.

Kā deputātiem skaidroja komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), jau kopš rudens pašvaldība, lai iegūtu kontroli uzņēmumā, mēģinājusi vienoties ar EM par tai piederošo "Rīgas siltums" akciju pārdošanu vai atdošanu domei, tomēr ministrija no šādiem piedāvājumiem atteikusies.