Kremācijas biznesa aizkulises: mūsu aizgājējus masveidā ved dedzināt uz Igauniju
Pēdējo gadu tendence rāda, ka Latvijas iedzīvotāji savu mirušo tuvinieku izvadīšanu nereti uztic šī pakalpojuma sniedzējiem Igaunijā. It kā lētāku izmaksu dēļ. Savulaik patiešām igauņu kremēšanas centri strādāja ar zemākām cenām, taču situācija jau labu laiku ir pretēja. Nozares pārstāvji Latvijā gan atklāj, ka vietējo klientu plūsma Igaunijas virzienā tomēr nav apsīkusi.
Latvijā kremācijas pakalpojumu piedāvātāju netrūkst, taču pašu kremāciju iespējams veikt tikai vienā vietā – Rīgas kremācijas centrā. Pagājušajā gadā sevi kā jaunu krematoriju un "monopola ārdītāju" pieteica kompānija SIA „Apbedīšanas nams-krematorija”, kas plašāk pazīstama ar nosaukumu „Paradisus” un pieder Sergejam Pizānam. Krematorija tika ierīkota uz Valmieras pašvaldībai piederošas zemes Kocēnu novadā un tās vadība solīja konkurētspējīgas cenas. Tomēr šobrīd par „Paradisus” veiktspēju informācija ir skopa. To, vai krematorija patiešām darbojas, nezina arī Rīgas kremācijas centra vadība. „Paradisus” pārstāvji portālu Kasjauns.lv nepagodināja ar atbildi, kā un vai vispār sokas bizness.
Cenas Baltijas valstīs līdzīgas
Tātad faktiski cilvēkiem, kuriem jālūko pēc sava tuvinieka pienācīgas izvadīšanas, ir trīs iespējas – kremācija tepat, Latvijā, Rīgas kremācijas centrā, kādā no četriem Igaunijas centriem vai vienīgajā Lietuvas krematorijā. Aplūkojot cenu lapas, kļūst skaidrs, ka, ierēķinot ceļa izmaksas, pats kremēšanas process Latvijā sanāk lētāk nekā ziemeļu kaimiņvalstī. Tartu krematorijā standarta process maksā aptuveni 255 eiro un Tallinā – 249 eiro, savukārt Rīgas kremācijas centrā šis pakalpojums maksā 210 eiro. Lai arī ziņu par Latvijas klientu plūsmu uz Lietuvu nav, kremācija šajā valstī ir krasi lētāka. Ķēdaiņu pilsētas krematorijā „K2LT” šis pakalpojums maksā vien 157 eiro.
Lai arī krematorijas situācija ir neskaidra, Valmieras „Paradisus” mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums piedāvā kremāciju pa 212 eiro.
Kā gan izskaidrot faktu, ka Latvijā dzīvojošie šķērso robežu, lai tuvinieku izvadīšanu uzticētu dārgākai kaimiņvalsts firmai? Rīgas kremācijas centra administratore Ilze Verpakovska sarunā ar Kasjauns.lv skaidro, ka Latvijā šajā nozarē sevi pieteikuši lērums komersantu, kuri viltīgi sevi pasniedz kā kremācijas organizētājus (ne kremācijas veicējus) un ar miroņu kremēšanu nodarbojas, tā teikt, masveidā.
„Tas, ka cilvēki no Latvijas izmanto igauņu pakalpojumus, skaidrojams vienkārši – klienti gluži vienkārši ir piekrituši sadarbībai ar kādu no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas piedāvā organizēt kremāciju, taču, tā kā pašam uzņēmumam krematorijas nav, tas sameklē papildu klientus un tad dodas uz kādu Igaunijas krematorijām, busiņā līdzi vedot pat septiņu cilvēku mirstīgās atliekas vienlaikus. Šādā veidā kremēšana kaimiņvalstī, protams, atmaksājas. Individuāli braukt uz Igauniju varētu būt izdevīgi vien kādam, kurš dzīvo pašā pierobežas zonā,” skaidro Rīgas krematorija administratore. Viņa arīdzan atklāj, ka nereti šie komersanti izmanto dedzināšanu tepat Rīgā.
Runām par kremācijas monopolu nav pamata
Rīgas kremācijas centra administratore Ilze Verpakovska norāda, ka savulaik izskanējušie viedokļi par Latvijas kremēšanas nozarē it kā valdošo monopolu ir neadekvāts skatījums uz reālo situāciju. Minētie komersanti, kuri iestarpinās pa vidu klientam un dedzinātavām kā procesa organizētāji principā sagādā gana sīvu konkurenci galvaspilsētas krematorijai. Verpakovska stāsta, ka šādi uzņēmumi pelna labi, turklāt, piedāvā arī savus izcenojumus citiem pakalpojumiem un aksesuāriem, piemēram, zārkiem, urnām, izvadīšanai un izvadīšanas telpām.
Papētot tirgus situāciju, Kasjauns.lv atklāja, ka cenas kremēšanas organizēšanai vairākos uzņēmumos ir būtiski augstākas nekā Rīgas kremācijas centrā piedāvātās. Piemēram, apbedīšanas biroja „Karāls” cenu lapā redzams, ka kremēšanas organizēšana maksā 280 eiro, kas ir par 70 eiro vairāk nekā gadījumā, ja klients vērstos tieši Rīgas kremācijas centrā. Apbedīšanas birojs „Krusts” savukārt apņemas organizēt kremāciju par 230 eiro. Verpakovska gan norāda, ka pašreizējā likumdošana šādu biznesa modeli neierobežo.
