Lata devalvācija būtu inde, nevis zāles ekonomikai

Šādu domu Rimševičs izteica NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Ekonomikas un drošības komitejas sanāksmē.

2008.gada beigās, ekonomiskās krīzes vidū, Latvijā norisinājās ļoti svarīga un arī interesanta diskusija par to, kā iziet no ekonomiskās recesijas, saglabājot Latvijas tautsaimniecību, sacīja Rimšēvičs. "Parasti šādos gadījumos ir ļoti vienkārša un pat primitīva pieeja, kas paredz ārstēt visas slimības ar vienām zālēm, ko sauc par devalvāciju, bet LB savu uzmanību veltīja tam, lai analizētu, kas notiks, ja lats tiks devalvēts," sacīja Rimšēvičs, kura skatījumā Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ar lielu importa īpatsvaru un lielāko daļu kredītu ņemtu eiro devalvācija nozīmētu nevis zāles bet indi.

Viņaprāt, Latvijas izvēlētā ekonomikas stabilizācijas programma rāda pirmos pozitīvos signālus, kas skaidri apliecina, ka tā strādā. Rimšēvičs uzskata, ka pozitīvās tendences vērojamas gan iekšzemes kopprodukta (IKP), gan produktivitātes, gan ražošanas, eksporta un arī mazumtirdzniecības rādītājos.

Taujāts, kādas ir krīzes lielākās mācības, Rimšēvičs atzina, ka galvenais, ko Latvija būs iemācījusies, ir, ka nevar visās valstīs izmantot vienu un to pašu pieeju, bet mazās un atvērtās ekonomikās metodes ekonomikas stabilizācijai ir citādas nekā lielās un slēgtās ekonomikās.

LB prezidents uzsvēra, ka tieši fiskālā politika ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu izaugsmi, kritizējot iepriekšējo "labo" gadu pieredzi, neizveidojot budžeta pārpalikumu. Tāpat kā citās savās uzstāšanās reizēs, arī šoreiz Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijai jāveic arī turpmāka budžeta konsolidācija, kas var atgriezt valsti uz ilgtspējīgas ekonomikas ceļa.

"Mums jādomā par budžeta konsolidāciju 2011.gadā. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāk ekonomika atlabs. Šā gada rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanās, iespējams, būs vērojama zināma pauze, bet līdz ar jauno parlamentu un valdību esmu pārliecināts, ka budžeta konsolidācija turpināsies un Latvijai izdosies atgriezties uz izaugsmes ceļa," uzsvēra Rimšēvičs.

Viņš arī noraidīja bažas, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtu Latvijai licis veikt kādus specifiskus pasākumus, bet savu ekonomikas stabilizācijas programmu mūsu valdība izvēlējusies pati, savukārt SVF tikai sniedzis ieteikumus un idejas gadījumos, kad Latvijas valdībai trūkst ideju.

"SVF dod pietiekami daudz brīvības mūsu programmas izstrādē un necenšas iejaukties tajā, bet izsaka ieteikumus, tad, kad valdībai nav savu ideju vai viedokļa. LB uzskata, ka šī ir ekonomikas programma, ko Latvija izstrādājusi pati, un, mūsuprāt, tā ir loģiska," norādīja centrālās bankas vadītājs.

Savā ziņojumā "Latvijas ekonomikas profils" Rimšēvičs sesijas dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas vēsturisko ekonomisko attīstību, atgādinot, ka Latvijas ekonomika vairākus gadus bija viena no ātrāk augošajām ekonomikām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

"Pēdējo piecu gadu laikā kopš 2004.gada Latvija izbaudīja ekonomisko izaugsmi, bet aizmirsa par konkurētspēju, kas nodrošinātu nākotnes izaugsmi un labklājību. Mums likās, ka. paaugstinot algas. ātrāk sasniegsim labklājību, bet rezultātā bija pārāk īss prieka laiks un augām ātrāk nekā mūsu ražīgums, tādējādi izsvītrojot konkurētspēju," skaidroja LB prezidents.

Viņš arī pieļāva, ka situācija Latvijas ekonomikā būtu pilnīgi citāda, ja, nesāktos pasaules finanšu krīze 2008.gadā un tā nebūtu sasniegusi Latviju.

Kā ziņots, šodien Rīgā turpinās NATO Parlamentārās asamblejas sesija. Šodien vienlaikus notiek trīs nozaru komiteju sanāksmes, kurās paredzētas diskusijas par būtiskām starptautiskās drošības politikas aktualitātēm.