Azartspēles spēlējam tāpat kā treknajos gados
Kaut arī divarpus gadu laikā spēļu automātu skaits Latvijā ir samazinājies divkārt un valstī darbojas vairs tikai seši kazino, azartspēles mēs spēlējam tikpat aizrautīgi, cik treknajos gados.
Vismaz oficiāli. Par to liecina nodokļu ieņēmumi no azartspēļu biznesa. Šogad nodokļos no azartspēlēm plāno iekasēt 25 miljonus latus. Tas ir tikpat, cik 2007. gadā. Šādus ciparus intervijā radio „Baltkom” minēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
Kopš 2008. gada spēļu zāļu skaits valstī samazinājies no 640 uz 330 un deviņu kazino vietā pašlaik darbojas tikai seši (visi Rīgā).
Azartspēļu biznesa pārstāvji valstij maksā 1490 latus gadā par vienu spēļu automātu un 9000 latus par kāršu galdu vai ruleti. Tāpat katru gadu jāmaksā arī par spēļu zāles vai kazino licenci un ikgadējo pārreģistrāciju.
Jāteic, ka cīņa pret azartspēlu atkarību nav devusi redzamus rezultātus un mēs joprojām dzirdam traģiskus stāstus par no spēlēm atkarīgajiem. Ar azartspēlēm aizraujas ne tikai turīgie biznesmeņi, bet arī trūkumā nonākušie. Tā pavisam nesen kāds Daugavpils pastnieks gribēja izdarīt pašnāvību, jo spēļu automātos bija nospēlējis visu viņam uzticēto pensijām paredzēto naudu. Savukārt Tukumā kāds vīrietis veselu gadu mājās turēja savas mātes līķi, kamēr viņš loterijās mēģināja laimēt naudu viņas bērēm.
