2010. gada 20 lielākie īpašuma darījumi Rīgā

Ja ārzemnieki negribētu iepirkties salīdzinoši lēti, kā arī ja nebūtu no neveiksmīgiem attīstītājiem formāli banku nopirktu, bet pēc būtības atņemtu nekustamo īpašumu, tad šogad Rīgā tiktu veikti tikai daži miljonus vērti darījumi. Jo, lai cik neiespējami tas šķistu, lielo nekustamā īpašuma darījumu skaits galvaspilsētā šogad ir turpinājis sarukt: ja pērn pirmajā pusgadā bija reģistrēti vismaz 13 darījumi virs miljona latu, tad šogad šāds darījumu daudzums bijis 11 mēnešos kopā. Savukārt 2007. gada rādītāji, kad šādu darījumu bija gandrīz 90, ir jau pavisam neaizsniedzamas tāles.

Turklāt, kā rāda Baltic Screen apkopotā nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzu informācija un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, lielākā daļa šāgada galvaspilsētas darījumu virs miljona latu pieder pie vienas no trim kategorijām: vai nu tie bijuši formāli darījumi, īpašumam faktiski paliekot tā paša īpašnieka rokās, vai ārzemnieku veikti pirkumi, vai arī banku darījumi, faktiski atņemot kreditoriem — lielākoties neveiksmīgiem attīstītājiem — to īpašumus.

Tiesa, nekustamo īpašumu tirgus pārstāvji šo situāciju vienalga vērtē kā salīdzinošu stabilizāciju. „Nav noslēpums, ka bankas kļūst par vienu no nekustamā īpašuma īpašniekiem. Ja kopsummā sakām, tad tā ir stabilizācija. Cenu kritums vairs nav novērojams un atsevišķās pozīcijās ir pozitīva tendence, piemēram, jauno projektu tirgus,” saka Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova–Krūmiņa.

Kāpēc tā? „Tas arī zināmā mērā saistīts ar to, ka dzīvokļu jaunajos projektos, kuri šobrīd nav iesaldēti un kas var tikt piedāvāti cilvēkiem pirmreizējā tirgū no attīstītāja, kā izrādījās, ir ļoti, ļoti maz, jo daudzi projekti patiešām ir iesaldēti un tagad ir dažādās attīstības stadijās vai arī banku meitasstruktūras tos pārņem. Šis te ierobežotais piedāvājums veicina cenu pieaugumu jaunajos projektos.”

Arī bankas piesardzīgi runā par stabilizāciju, ko gan tikpat labi var saukt par stagnāciju. „Ir daudz darījumu par pašu līdzekļiem, bez bankas kredītiem, pēdējos mēnešos cenu pieaugums ir apstājies, un domājams, ka cenas arī tuvākajā laikā neturpinās strauji pieaugt, jo pašu līdzekļi ir ierobežoti un tie, kas vēlējās iegādāties īpašumu par ļoti zemu cenu, to izdarīja tirgus zemākajā punktā,” skaidro Swedbank ekonomiste Lija Strašuna.

Turklāt arī neizskatās, ka nākamā gada laikā miljonu darījumu varētu kļūt būtiski vairāk. „Mēs jau sākam sajust, ka kreditēšana pakāpeniski atdzīvojas, bet te parādās atkal jauna ziņa, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiks trīskāršots un šajā situācijā izdevumi nekustamā īpašuma uzturēšanā, konkrēti — mājokļa uzturēšanā, palielinās ne tikai investoriem, kas šeit kaut ko iegādājas, ne tikai mājsaimniecībām, kurām tas būs ievērojams robs mājsaimniecību budžetā, bet arī tām pašām bankām,” paskaidro Markova–Krūmiņa.

23,2 miljoni latu

Rīgā 2010. gada lielākais nekustamā īpašuma darījums bijis diezgan formāls: darījumu ķēdē īpašniekus formāli mainījusi Latvijas Krājbankas jaunā biroju ēka Jāņa Daliņa ielā, un tās īpašnieku statusā oficiāli pabijusi gan SIA RED–Projekts, gan ārzonas kompānija Bandiron Corporation Limited.

Par šādu summu Parex banka maijā pārdevusi 4689 kvadrātmetrus zemes ar vairākām ēkām Rīgā, Tērbatas ielā 2, — bijušo Raimonda Paula Muzikālo centru Vernisāža. Jaunais īpašnieks ir SIA Smilšu īpašumi, kas savukārt pieder piecām Latvijā un Panamā reģistrētām kompānijām. Lielākā līdzīpašniece no tām ir SIA Backstage, kura savukārt pieder Latvijas miljonāru saraksta dalībniekam Rahmielam Deičam. Uz īpašumu reģistrēta 6,3 miljonu latu hipotēka par labu Parex bankai.

3,45 miljoni latu

Pagājušā gada decembrī dibinātā SIA Terahouse–Maxcapital (vienīgais īpašnieks — kāda Lielbritānijā reģistrēta kompānija) par šādu summu no nekustamo īpašumu jomas uzņēmējam Vadimam Muhinam piederošās SIA Homeland iegādājās viesnīcēku noliktavu Rīgā, Teātra ielā 10. Pēc darījuma trīs Aizkraukles bankas ķīlas tika apvienotas vienā, kuras summa tagad sasniedz 4,02 miljonus latu. Uz īpašumu tika uzlikta vēl viena 3,5 miljonus latu liela ķīla, un šajā darījumā kreditors ir īpašuma pārdevējs — SIA Homeland. Terahouse–Maxcapital pārdošanas un mārketinga vadītāja Iveta Liniņa par šo darījumu skaidro: „Tika iegādātas divas viesnīcas — Teātra ielā un Mucenieku ielā, un esam atklājuši četru zvaigžņu viesnīcu Old City Boutique Hotel Teātra ielā 10 ar 66 numuriņiem, kurā ir apvienotas abas iegādātās viesnīcas. Mūsu plānos ir turpināt viesnīcu darbību.”

Trijos darījumos jūnijā, jūlijā un septembrī SIA NCC Biķernieku par šādu kopējo summu no radniecīgās SIA NCC Konstrukcija iegādājās 34810 kvadrātmetrus zemes ar nepabeigtu ēkas būvniecību Rīgā, Biķernieku ielā 162. Pēc darījuma no īpašuma tika noņemtas visas ķīlas.

2,59 miljoni latu

Pēc visa spriežot, bankas atņemts īpašums: Marekam Šepeļevam piederošā nekustamo īpašumu attīstītājkompānija SIA Dienvidu Metropole (kurai nu jau uzsākts likvidācijas process) februārī par šādu summu „pārdeva” 32 660 kvadrātmetrus zemes ar palīgceltni Rīgā, Bukaišu ielā 30. Pārdevējs īpašuma iegādei 2004. gadā bija ņēmis 2,74 miljonus latu lielu aizņēmumu UniCredit Bank, un arī jaunais īpašuma saimnieks ir šī pati kredītiestāde.

Līdz ar valsts nozīmes Mežaparka arhitektūras pieminekļa, trīsstāvu dzīvojamās ēkas Sudrabu Edžus ielā 1, un 2019 kvadrātmetrus liela zemes gabala pārdošanu Krievijas AS Gazprom īpašuma bijušais saimnieks, 1958. gadā dzimušais Aivars Jemeļjanovs, nomaksāja kredītu Swedbankai, par ko liecina no īpašuma noņemtā 220 tūkstošus latu liela ķīla.

1,55 miljoni latu

DnB Nord Bankas meitasuzņēmums Salvus janvārī par šādu summu no lielākoties igauņu uzņēmējiem piederošās SIA Q Nami pārņēmis 2,8 hektārus zemes Rīgā, Maskavas ielā 264. Uz īpašuma ir palikušas divas DnB Nord Bankas hipotēkas par kopējo summu 3,09 miljoni latu.

Ņemot 703 tūkstošus latu kredītu DnB NORD Bankā, kādam Kipras ofšoram netieši piederošā SIA SSF Invest maijā no daļēji Lembergu ģimenei netieši piederošās SIA EHD iegādājās divus īpašumus Rīgā, Doma laukumā 1A, kas kopā sastāv no 203 kvadrātmetriem zemes, uz kuras atrodas četrstāvu administratīvā ēka ar jumta izbūvi.

1,41 miljons latu

Par šādu summu pārdodot 16 321 kvadrātmetru zemes ar sadzīves pakalpojumu namu un katlu māju Rīgā, Andreja Saharova ielā 30, SIA Ligmas Pirtis (īpašnieki — Dāvis Podnieks un Mārtiņš Vērdiņš) varēja atdot 2006. gadā ņemto 2,5 miljonus latu aizņēmumu Parex bankā, par ko liecina no īpašuma noņemtā ķīla. Pircēja — SIA Aivii Centrs (pieder kādai Nīderlandē reģistrētai kompānijai) — darījumā kredītlīdzekļus nav izmantojusi.

Maksātnespējīgā AS Preses nams par šādu summu četros darījumos pārdeva SIA Arcadia (netiešais īpašnieks — Norvik banka) māju Sniķeres ielā 23 ar 12 930 kvadrātmetriem zemes. Pēc darījuma uz īpašumiem — zemes un ēkas — palikušas nostiprinātas divas hipotēkas.

1,16 miljoni latu

Šā gada maijā SIA Immobile (vienīgais īpašnieks — Kaspars Kuimets) bija spiesta divos darījumos par šādu kopējo summu nodot Aizkraukles bankas meitasuzņēmumam AB.LV Transform 12 savus īpašumus Rīgā, Slokas ielā 59A, kas sastāv no 3688 kvadrātmetriem zemes un jaunbūves — daudzstāvu biroja, kā arī dzīvojamās mājas. Uz īpašumu bija nostiprinātas divas Aizkraukles bankas ķīlas par kopējo summu 6,44 miljoni latu.

Vēl viens SIA Terahouse–Maxcapital pirkums no SIA Homeland: šoreiz īpašniekus pērnā gada decembrī mainīja divstāvu dzīvojamā māja Mucenieku ielā 5. Arī šim darījumam tika izmantota Teātra ielas 10 pirkuma kreditēšanas shēma, proti, trīs Aizkraukles bankas ķīlas tika apvienotas vienā, kuras summa tagad sasniedz 4,02 miljonus latu.

1,02 miljoni latu

Ņemot kredītu SEB bankā, SIA JK Nekustamie īpašumi (vienīgais īpašnieks — kāda Kipras ārzonas kompānija) martā divos darījumos tika pie 90% no 7165 kvadrātmetrus liela zemes gabala ar ražošanas ēku Rīgā, Ūdens ielā 6. Pēc darījuma no īpašuma tika noņemtas piecas pārdevēja, 1956. gadā dzimušā Harija Āra Rozenšteina, hipotēkas, toties uzlikta 457 tūkstošus latu liela SEB bankas hipotēka.

Par šādu summu jūlijā SIA KR Properties Riga (īpašnieki — trīs Īrijas pilsoņi) pārdeva 312 kvadrātmetrus zemes ar trīsstāvu ēku Rīgā, Tērbatas ielā 40. Pircēja — SIA Tērbatas 40 (vienīgais īpašnieks — ar Latvijas Krājbanku netieši saistītais Sergejs Fiščenko) — darījumam kredītlīdzekļus nav izmantojusi.

0,96 miljoni latu

Ņemot 1,14 miljonu latu lielu kredītu Rietumu bankā, SIA Lilijas 28 (faktiskais īpašnieks — tā pati Rietumu banka) par šādu summu no nekustamā īpašuma attīstītājkompānijas SIA LGS iegādājusies 1267 kvadrātmetrus zemes ar 2008. gadā uzceltu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, Lilijas ielā 28.

SIA Alfa Property Purvciems divos darījumos no SIA Vimb maijā par šādu summu iegādājās 4229 kvadrātmetrus zemes ar veikala ēku Rīgā, Dzelzavas ielā 51, par 896 tūkstošiem latu. Pārdevējs pēc īpašuma pārdošanas atdevis Swedbankai 2007. gadā ņemto 211 tūkstošus latu aizdevumu.

0,88 miljoni latu

Septembrī, dibinot SIA Jauniela 15, SIA 009IN (īpašnieki — Vincenta uzņēmumu saimnieki Leons Jakrins un Guna Eglīte) ieguldīja pamatkapitālā par šādu summu novērtētu īpašumu, kas sastāv no zemes gabala 125 kvadrātmetru platībā un ēkas Jaunielā 15.

Martā SIA Elektroskandia Latvia par šādu summu pārdeva 1,4 hektārus lielu zemes gabalu ar tirdzniecības bāzi un biroja telpām Rīgā, Tīraines ielā 3B. Pircējs — SIA Karsten–Sanitex Latvia — īpašuma iegādei hipotekāro aizņēmumu nav ņēmis, toties pēc darījuma no īpašuma ir noņemta 1,7 miljonus latu liela Parex bankas ķīla.

0,84 miljoni latu

Jūnijā Baltijas Izglītības un kultūras attīstības biedrība (kā amatpersonas norādīti trīs ārzemnieki no ASV, Argentīnas un Spānijas) par pašu līdzekļiem no SIA Slokas 13 iegādājās 732 kvadrātmetrus zemes ar četrstāvu biroju ēku Slokas ielā 13.

Vēl viena bankas administratīvā ēka mainījusi formālos īpašniekus: šoreiz SIA Merks jūnijā par šādu summu nodevusi SIA Skanstes 12 (vienīgā īpašniece — DnB Nord Banka) šīs pašas bankas administratīvo ēku Skanstes ielā 12.

Dati par uzņēmumiem: Lursoft

Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes

Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata