Latvieši ir lielāki „uzmetēji” nekā igauņi un lietuvieši?

Komercbankas sākušas piedziņas procesu pret 13 500 mājsaimniecībām, kuras ņēmušas hipotekāros kredītus, savukārt 25 000 mājsaimniecību atrodas kredīta restrukturizācijas procesā.

Komentējot minētos procesus, medijos izskanēja viedoklis, ka, piemēram, Igaunijā kredītu neatmaksāšanas procents ir daudz zemāka. Latvijā atšķirībā no kaimiņzemes daudz izteiktāk raksturīga „uzmetēju” kultūra. Vai tā ir? Kur un kāpēc tā radusies? To jautājām ekspretiem.  

– Politikā mainot partijas un dalot posteņus regulāri tiek realizēta tā dēvētā „uzmešana”. Latvijas politisko vidi šāda veida attiecības ir tik ļoti pārņēmušas, ka būtu vērts padomāt par jaunvārda „uzmešana” ieviešanu literārajā valodā. Igauņu politiķu attiecības ir savādākas, viņu politiskajā kultūrā citu apmānīšana, lai gūtu labumu, nav bijusi prioritāra un labākais apliecinājums tam ir situācija kādā atrodas Igaunija.

Ja runājam par sabiedrību – cilvēkiem, kas nevar atdot kredītus, neliekas par tiem ne zinis un tāpēc tiek nodēvēti par „uzmetējiem”, ir divējādas attiecības.  Daļa cilvēku ir  tā dēvētie stagnācijas laika upuri, kas sakostiem zobiem maksā, viņiem ir pašsaprotami, ka vispirms ir jānomaksā maksājumi un tikai tad viņi domā par sevi.  Otra kategorija ir tādi, kas nemaksā – izmisuma dzīti viņi meklē izeju idejā, ka bankas iedzīvojas un negrib uzņemties atbildību, valsts politiķi ir negodīgi, rīkojas bezatbildīgi un viņiem nekas par to nav, bet visu smagumu uzkrauj cilvēkiem. Cilvēki ir bezizejā un mēģina bruņoties ar pārliecību, ka vainīga ir vara, savā rīcībā nesaskatot viltu un nodevību.

Ilze Ostrovska, politoloģe:

– Ko nozīmē žargona vārds „uzmešana”? To var pateikt literāri pareizi: organizēta noziedzība. Kāpēc šajos apstākļos pie mums tā ir attīstījusies, nav grūti saprast, ja palūkojamies atpakaļ 90.gados, kad Krievijā 60-80% ekonomikas bija kriminalizēta un neapšaubāmi tas skāra arī Latviju.  

Arī šobrīd ēnu ekonomika ieņem būtisku vietu kopējā sadalījumā. Pie mums ekonomika un politika ir saaugušas kā Siāmas dvīņi, tāpēc šī uzvedība pāriet uz politikas sfēru.

– Es neriskētu apgalvot, ka latviešiem ir raksturīga „uzmešana”. Šis žargona vārds, kam piedēvēta vesela kultūra, ienāca no vides, kur valda nelikumība, kur dzīvo „po poņjaķijam” un lieto vārdu „kinul”.  Vārds „uzmest” populārs kļuva ar Jūrmalgeitas lietu.  „Uzmešana” ir folklorizēts jēdziens, tas ir apziņā nevis uz papīra. Tomēr šis uzvedības modelis no „poņjaķiju” kultūras ievazājoties biznesa un politikas vidē neizgāja caur noziedznieku pasauli, tāpēc pārvērtās par kiču.  Savukārt, ja runājam par to, ka Latvijā daļa cilvēku neatdod parādus bankām, tam nekāda sakara ar „uzmešanu”, bet slikto ekonomisko situāciju.