Jaunie „Latvenergo” tarifi izraisa Latvijas - Igaunijas elektrības karu

Meklēt citus elektroenerģijas piegādātāju latviešus mudina nemitīgā tarifu celšana. Janvārī stājās spēkā valdības lēmums palielināt elektrībai pievienotās vērtības nodokli no 10 līdz 22 procentiem, bet aprīlī tiks palielināts tarifs mājsaimniecībām no 8,25 santīmiem par kilovatstundu līdz 10,74 santīmiem, ja tiks pārtērēti 1200 kilovati elektroenerģijas gadā. Tas jau būs otrais cenu kāpums pēdējo trīs mēnešu laikā.

Pagaidām gan mājsaimniecībām „Eesti energia” elektroenerģijas pieslēgumu vēl tehniski nevar nodrošināt, bet tiek plānots, ka tas būs iespējams jau nākamgad. Informācija „Eesti energia” meitasuzņēmuma „Enefit” mājaslapā liecina, ka pēdējā laikā daudzas Latvijas mājsaimniecības interesējas par iespējām pirkt elektrību no ziemeļu kaimiņiem. „Enefit” privātpersonas aicina atstāt savus kontaktus, lai, līdzko igauņi spēs piedāvāt elektrību arī Latvijas mājsaimniecībām, par to potenciālos klientus varētu informēt personīgi.

Pagaidām tehniski nav iespējams iedzīvotājus informēt, cik tieši maksās „Eesti energia” ražotā elektrība un cik tās piegāde, jo mājsaimniecībām šī sadale vēl nav automatizēta. Arī elektroniski nav iespējams apkalpot visas mājsaimniecības. Ja, piemēram, „Eesti energia” pieslēgtos apmēram 2000 mājsaimniecībām, datorsistēma vienkārši uzkārtos, Valkas laikrakstam „Ziemeļlatvija” pauda „Enefit” rīkotājdirektors Jānis Bethers.

Tomēr viss liecina, ka samērā tuvā nākotnē „Latvenergo” klientu skaits var būtiski sarukt. Uzņēmumiem jau tagad tas ir izdevīgi. „Eesti energia” reklāmā teikts: „Ikvienam uzņēmumam, kurš pašlaik elektroenerģiju pērk par regulētajiem („Latvenergo” – red.) tarifiem, mēs piedāvājam slēgt līgumu par elektroenerģijas iegādi līdz 3 gadu ilgam periodam. Līgumā cenas var piesaistīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenai vai arī slēgt līgumu par fiksētām elektroenerģijas cenām, kas ir zemākas par jaunajiem („Latvenergo” – red.) tarifiem.”

Katrā ziņā pāreja uz igauņu tarifiem Latvijas uzņēmumiem ir izdevīgāka. Bethers teic, ka nākammēnes pirkt elektroenerģiju no „Eesti energia” biznesa klientiem būs par četriem līdz sešiem procentiem lētāk nekā no „Latvenergo”. Nav daudz jārēķina, lai saprastu, ka sevišķi izdevīgi tas ir tieši lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuri tādā veidā var ietaupīt tūkstošiem latu.

Pierobežā spriež par „pārbēgšanu”

„Ziemeļlatvija” raksta, ka uz igauņu elektroenerģijas ražotāju pusi cītīgi skatās arī pierobežas uzņēmēji un pašvaldības.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs stāsta, ka pašvaldība jau ir saņēmusi „Enefit” piedāvājumu: „Jāatzīst, ka tas ir izdevīgāks. Mēs gan vēl jautājumu par tirgotāja maiņu neesam apsprieduši, bet pieļauju, ka to varam darīt. Tad nāksies izsludināt iepirkumu un, iespējams, arī „Latvenergo” būs spiests nolaist cenu.”

SIA „Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Juris Biezais rēķina, ka pie jaunajiem elektrības tarifiem var nākties pārtraukt darbu kokapstrādes cehā, un tad 15 cilvēki kļūs par bezdarbniekiem. „Cenas visu laiku ceļas, bet peļņas nav. Ja tā turpināsies, citas izejas nebūs. Izskatīsim igauņu piedāvājumu un, ja tas būs izdevīgāks, iespējams, mainīsim elektroenerģijas tirgotāju,” teic Biezais.

Līdzīgi spriež arī SIA „Pepi Rer” valdes priekšsēdētājs Imants Šteins, apliecinot, ka biznesā izdevīgākā varianta izvēlēšanās ir pati par sevi saprotama. Ja tādu piedāvās igauņi, tad uzņēmums izvēlēsies sadarbību ar viņiem.

„Enefit” mājaslapā ir publicēts Latvijas klientu saraksts, kas liecina par to, ka daudzi Latvijas zīmola nesēji pasaulē pašreiz pārtiek no igauņu enerģijas. Latvijā pazīstamākie „Eesti energia” enerģijas un gaismas lietotāji ir:

•    lielākās alusdarītavas – „Aldaris”, „Cēsu alus” un „Bauskas alus”, kā arī „Latvijas balzams”;

•    pārtikas ražošanas grandi – agrofirma „Tērvete”, zivju pārstrādes uzņēmums „Brīvais vilnis”, Rīgas Piena kombināts, „Rīgas piensaimnieks”, „Pure Food” „Cesvaines piens’, „Ādažu čipsi”, „Iļģuciema kvass” un Jelgavas gaļas kombināts;

•    lielākās ceptuves un dzirnavas – „Fazer” maiznīcas, „Hanzas maiznīca”, „Dobeles dzirnavnieks”, kā Līvānu konditorejas ražotne „Adugs”;

•    lielveikalu tīkli „IKI”, „Rimi”, „Stockmann”, kā arī Rīgas Centrāltirgus;

•    rūpniecības uzņēmumi – Rīgas vagonu rūpnīca, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca „Ditton grupa”, Lodes ķieģeļu ceplis un Dobeles būvmateriālu ražotne „Tenax”;

•    Rietumu banka un Aizkraukles banka;

•    galvaspilsētas viesnīcas „Islande Hotel” un „Rīgā”,

kā arī daudzi citi lielāki un mazāki uzņēmumi un iestāde, to starpā arī Rīgas dzemdību nams, „Jelgavas komunālie pakalpojumi” un Jelgavas tipogrāfija.