Šoks! Kukuļus politiķiem dod 40% uzņēmēju
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme–Grende pēc trīs gadiem nolēmusi vairs nekandidēt uz kameras vadītājas amatu, jo ir vīlusies pašreizējā politiskajā sistēmā.
Jaunzeme–Grende pēdējos gados ir kļuvusi populāra ar to, ka skarbiem vārdiem ir kritizējusi valdošo eliti un iestājusies par uzņēmēju interesēm. Tomēr nu viņa atzīst, ka nav spējusi ietekmēt valdošo sistēmu un tajā ir dziļi vīlusies.
„Politiķi ir ārkārtīgi bīstami Latvijai”
Jautāta par LTRK ietekmi un sadarbību ar politiķiem, Jaunzeme–Grende atcerējās sarunas ar politiķiem pirms Saeimas vēlēšanām par budžeta sastādīšanu un nodokļu paaugstināšanas jautājumiem. Par piedzīvoto vilšanos viņa laikrakstam „Telegraf” saka:
„Tas bija milzīgs šoks! Esmu laikam ļoti naiva, jo kad pirms vēlēšanām rīkojām diskusijas ar kandidātiem, es ticēju tam, ko viņi teica. Nevarēju iedomāties, ka var tā melot. Viņi man skatījās acīs un stāstīja kā strādās ar sociālajiem partneriem, kā veikts strukturālās reformas... Pēc vēlēšanām sākās gluži citas spēlītes. Viņi visi ir ārkārtīgi bīstami Latvijai.”
Jaunzeme–Grende atklāj, ka pat kādā ārzemju vēstniecība viņai savulaik pat piedāvājusi politisko patvērumu, ja viņa turpinās iestāties pret korupciju Latvijas Saeimā. Bet nu, pēc visa spriežot, Jaunzeme–Grende ir nogurusi no bezspēcības un teic: „Pašreizējā situācijā nevis Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir bezspēcīga, bet gan es pati. Es nesaprotu, kā uzņēmējus var motivēt cīnīties par savām tiesībām.”
Pēc trīs gadiem kopš Jaunzeme–Grende ir pavadījusi LTRK amatā, viņa sapratusi, ka vairs nespēj izturēt politiskās sistēmas iedibinātos melus, dubultmorāli un divkosību. Tādēļ 31. martā viņai būs pēdējā darba diena LTRK vadītājas amatā.
„Brālēnu ekonomikā” nomirst profesionālisms
Viņa teic, ka no 10 līdz 40 procentiem biznesmeņu dod kukuļus politiskajai elitei. Par iemesliem šai situācijai Jaunzeme–Grende saka: „Mums bija izvēle: palikt pie vecās sistēmas, kad politika ir ļoti cieši saistīta ar ekonomiku, vai arī iet demokrātisku ceļu, kad valdība sadarbojas ar sociālajiem partneriem, kas aizstāv biznesa intereses. Uzņēmēji un politiķi izvēlējās pirmo ceļu.”
LTRK vadītāja to ilustrē salīdzinot iepriekšējo satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP) ar pašreizēji Uldi Auguli (ZZS): „Kāda ir starpība starp Šleseru un Auguli? Nekādas! Viss notiek vēl ciniskāk, vēl neslēptāk – viņš visos amatos ieliek savējos. Biznesmeņi redz un saprot, ka svarīgāk ir būt pietuvinātiem naudīgām partijām, nevis būt profesionālim. „Brālēnu ekonomikā” nomirst profesionālisms. Nav jābūt kompetentam speciālistam, lai kļūtu par kāda Auguļa pārziņā esoša uzņēmuma vadītāju. Pietiek vienkārši pazīt Auguli.”
