Latvijas Gāzes saimnieki šantažē Latviju

1997. gadā ar toreizējā premjera Andra Šķēles (Tautas partija) svētību Inčukalna gāzes krātuvi nodeva nomā Latvijas Gāzei par simbolisku maksu uz 20 gadiem. Pēc sešiem gadiem vajadzētu gāzes krātuvi mierīgi nodot valsts rīcībā vai runāt par jaunu (un, cerams, valstij izdevīgāku) līgumu, bet tā vietā koncernam ir citi plāni.

„Gazprom” pārstāvis Latvijā Jevgeņijs Roldugins un „Itera” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis raidījumā „Nekā personīga” paziņoja, ka 14 gadu laikā gāzes krātuvē ieguldīti lieli līdzekļi. Tā, ka, ja valsts vēlas savu īpašumu un negrib pagarināt nomas tiesības, lai maksā vismaz 600 miljonus latu. „Itera” un „Gazprom” par abiem kopā pieder 51% Latvijas Gāzes.

„Es to vērtēju kā diezgan brutālu šantāžu. Ne tikai pret Latvijas valsti, bet katru iedzīvotāju,” Kasjauns.lv pauž ekonomikas ministrs Artis Kampars. Inčukalna krātuve ir valsts īpašums, Latvijas Gāzei ir tikai nomas tiesības.

„Kopš 2001. gada Ekonomikas ministrijas uzdevumā līgumam veiktas vairākas juridiskās analīzes,” saka ministrs. Secinājums — tāda punkta tur nav, visas izmaksas ir iekļautas gāzes tarifos. „Pētīsim vēlreiz,” piebilst Kampars, taču jau tagad, pēc viņa vārdiem, situācija ir apmēram šāda — dzīvokļa īrnieks pēc līguma beigām nevis steidz atstāt telpas, bet vēl noslēdz vienošanos par svešu mēbeļu glabāšanu. „Nešaubos, ka īpašnieks atradīs juridisku iespēju tikt vaļā no tādām mēbelēm,” piebilst ministrs.

Inčukalna gāzes krātuve Latvijai ir būtiska, lai īstenotu Baltijas sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Lietuva un Igaunija paudušas, ka nepiedalīsies, ja terminālis būs saistīts ar „Gazprom”.

Pašlaik valsts saņemtā nomas maksa ir atkarīga no Inčukalna krātuves piepildījuma. Ja ir maksimālais piepildījums, valsts guvums būtu vien 60 000 latu gadā, bet 2002. gadā saņemti 6500 latu. Vēl arī jāmaksā dabas resursu nodoklis par zemes dzīļu izmantošanu, tajā 2009. gadā iekasēts 121 000 latu.

Māris Puķītis / Foto: Bulls Press