Valdība sola domāt par nodokļu izmaiņām demogrāfiskās situācijas veicināšanai
Valdība domās, ar kādiem nodokļu instrumentiem varētu risināt demogrāfiskās problēmas, kas varētu notikt ar izmaiņām neapliekamajā minimumā, atvieglojumiem par apgādājamajiem un izmaiņām nodokļu likmēs ģimenēm ar bērniem, pastāstīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele.
"Mums būtu jāveido tāds kā cerību saraksts, kurā mēs nosakām prioritātes pēc fiskālo nodokļu instrumenta iedarbīguma, kas ir tās lietas, kas strādājošiem un arī nestrādājošiem vecākiem sniedz lielāko atbalstu ģimenes veidošanai un uzturēšanai. Viennozīmīgi, šai listei augšgalā ir neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem, noteikti diskusija par to, kā mēs piemērojam nodokļu likmes ģimenēm ar bērniem, noteikti jautājums par pensionēšanās vecumu atkarībā no bērnu skaita, elastīga darba laika piemērošana. Visas šādas lietas jāsaliek kopā, jāapzina, un tad atbilstoši valsts finanšu iespējām tās jāsāk realizēt prioritārā secībā," sacīja politiķe.
Taujāta, vai ģimenes valsts pabalsta likvidēšana tomēr nebūs kļūda, jo tīri psiholoģiski var būt pēdējais piliens, lai ģimenes savu nākotni nesaistītu ar Latviju, Viņķele kategoriski nepiekrita, ka pabalsts vien varētu kalpot par izvēli, kurā valstī audzināt bērnus. "Es esmu no to sociālās politikas piekritēju pulka, kas uzskata, ka prognozējamība, stabilitāte valstī kopumā, politiskās vides tīrība, proti, vārdu atbilstība darbiem, spēja pieņemt laikā lēmumus, kas, iespējams, ir nepopulāri, korupcijas apjoms, birokrātiskie šķēršļi, tas viss ir kopsakarā ir to apstākļu kopumu, pēc kuriem vecāki izlemj vai nu dzīvot Latvijā, vai nedzīvot un radīt bērnus šeit vai ārpusē."
"Es ceru, ka astoņi lati nebūs pēdējais piliens, pie nosacījuma, ja šī reforma tiek bez liekulības, ļoti atklāti izskaidrota, pie tam vienlaikus iezīmējot arī nākotnes perspektīvu, kas ir reālistiska, nevis pasakās un vēlējumā balstīta. Atklāta, godīga saruna ar potenciālajiem pabalstu saņēmējiem var kalpot par izpratnes tiltu. Bet šobrīd vēl par pabalstu noņemšanu pilnībā nerunājam, jo LM nav vēl īsti savu viedokli paudusi," sacīja Viņķele.
Savukārt pensionāriem samazinājumi nākamgad netiekot paredzēti. "Tur ir citas lietas, kas to budžetu vairāk sabalansē, sociālo pabalstu vienlaikus saņemšanas aizliegums jeb nepieļaušana, tad par to pašu pensionēšanās vecuma palielināšanu. Tam gan nav efekta uz nākamo gadu. Šobrīd pēc LM piedāvātajiem grozījumiem pensionāriem nav jārēķinās ar samazinājumiem," teica politiķe.
Vērtējot, kāpēc politiķi ap pensiju jautājumu ir savilkuši tik daudz "sarkano līniju", ka tas vispār nav kustināms, Viņķele pauda viedokli, ka pamatā ir vairākas emocionālas un juridiskas lietas. "Protams, ka veciem cilvēkiem pasliktināt dzīves apstākļus ir ļoti, ļoti smags lēmums, tāpat tas, ka pensija ir personas īpašums, - tas ir juridisks aspekts. Ne mazāk svarīgas ir politisko konsekvenču apzināšanās - pensionāri ir ļoti ietekmīga un apzinīga vēlētāju grupa. Tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ, saliekot to vienos svaru kausos, politiķi šad un tad izvairās no debatēm vai sarunas pēc būtības."
"Politiķi dzīvo tagadnē un nākotnē, kas nepārsniedz vienu vēlēšanu ciklu. Diemžēl tāda ir bijusi nereti Latvijas politiskās izvēles realitāte. Ceru, ka tas mainīsies," piebilda Viņķele.
Savukārt nodokļu samazinājumus pārskatāmā nākotnē Viņķele nesolīja. "Es diemžēl nevarēšu nosaukt datumu, jo te ir jārunā par cita veida indikatoriem, kas parādīs, kad tautsaimniecība ir atkopusies, kad spējam sabalansēt budžeta deficītu, kad IKP aug un inflācija turas rāmjos. Šie ir kritēriji, kas būs indikatori iespējamai nodokļu samazināšanai," sacīja politiķe, "atbildēšu varbūt ne gluži precīzi, bet no pretējā, - ir skaidrs, ka darbaspēka nodokļi noteikti netiks palielināti. Par samazinājumu es neatbildēšu, tā būtu spekulācija."
