Ošlejs: Būtu jāpalielina UIN, lai papildu ienākumus novirzītu zinātnei
Latvijā būtu nevis jādomā par nodokļu iespējami ātrāku samazināšanu, bet gan par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) paaugstināšanu, lai papildu budžeta ienākumus varētu novirzīt zinātnei un infrastruktūrai, kas ļautu uzņēmējiem radīt augstāku pievienoto vērtību un nopelnīt vairāk, uzskata ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" viņš atzina, ka jau tagad Latvijā UIN ar pamatlikmi 15% apmērā un dažādiem atvieglojumiem ir viens no zemākajām visā Eiropā, tāpēc drīzāk vajadzētu domāt par likmes paaugstināšanu, nevis samazināšanu.
Ošlejs sacīja, ka turpmākajos gados daudz uzņēmumu, īpaši, komunālo pakalpojumu tirgū, gūs lielu peļņu, no kuras attiecīgi valsts varētu arī vairāk iekasēt nodokļos.
Viņaprāt, nodokļu samazināšana nav jāuztver kā panaceja, kas darīs uzņēmumus un tajos strādājošos nodrošinātākus.
"Bagātība rodas no jaunā, labā un kvalitatīvā. Patlaban mums vēl daudz kas trūkst, lai to radītu," pārliecināts ir Ošejs, kurš, atsaucoties uz ekonomikas teoriju, sacīja, ka uzņēmēji riskantos projektos neinvestē, tāpēc ir jābūt valsts atbalstam, kas veicinātu inovācijas, ar ko varētu pelnīt naudu.
Tāpēc, viņaprāt, Latvijā ir jāpaceļ UIN un ienākumi no tā jāiegulda zinātnes, inovāciju un infrastruktūras attīstībā, lai varētu ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus.
Taujāts, vai viņam par rosinājumu paaugstināt nodokļus nav bail saņemt asu kritikas šalti no citiem uzņēmējiem, Ošlejs sacīja, ka "nepamatota kritika man ir kā pīlei ūdens".
Viņa vērtējumā arī investoriem nodokļu jautājums nav tas svarīgākais, jo viņus interesē kvalitatīvs darbaspēks, sakārtota infrastruktūra un atbalsts zinātnei. Nodokļi ir sekundārs jautājums, sprieda Ošlejs.
Viņa vērtējumā, to, ka nodokļi nav galvenais faktors, ko vērtē investori, apliecina tas, ka Latvijā UIN ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs, bet investīcijas Latviju nav pārpludinājušas. Kā piemēru viņš minēja Skandināvijas valstis, kurās nodokļu slogs ir augsts, bet uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra ir sakārtota, piesaistot sev investīcijas.
Finanšu ministrijas vēstījumu līdz 2014.gadam nepaaugstināt galvenos nodokļus un neieviest jaunus gan viņš novērtēja kā pozitīvu soli, īpaši tāpēc, ka beidzot tiek plānota nodokļu politika.
Vienlaikus Ošlejs saglabāja piesardzību, vai tiešām izdodies nepaaugstināt visus nodokļus, jo ir arī vairāki nodokļi, kuru paaugstināšana būtu vērtējama kā labs solis, piemēram, akcīzes nodoklis tabakai vai azartspēlēm.
Savukārt, ja netiks mainīti galvenie nodokļi, Ošlejam nav skaidrs, kā tiks veikta 2012.gada budžeta konsolidācija, jo vienīgā sadaļa, kur izdevumu pusē varot meklēt samazinājumus, ir sociālais budžets, kura cirpšana viņa vērtējumā arī nebūtu gluži pareiza.
Kā ziņots, Finanšu ministrija ir sagatavojusi nodokļu politikas stratēģiju 2011. līdz 2014.gadam, kurā tiek piedāvāts galvenos nodokļus saglabāt nemainīgus un jaunus nodokļus neieviest. Vilks informēja, ka šīs piedāvājums tiek nodots apspriešanai sociālajiem partneriem un augusta sākumā varētu tikt virzīts lēmuma pieņemšanai Saeimā.
