Lētās desas un sardeles apdraud mūsu veselību

Mediķi un uztura speciālisti teic, ka lētajos gaļas pārstrādes produktos gaļas ir visai maz un pircējs maksā nevis par gaļu, bet gan ūdeni un sāļiem, kas apdraud mūsu veselību – rada gan aptaukošanos, gan dažādās slimības, piemēram, ietekmē ādu un var izraisīt pat vēzi.

Uztura speciāliste Lolita Neimane LTV raidījumam „Panorāma”  skaidro, ka, pērkot gaļas izstrādājumus, to kvalitāti var noteikt pēc cenas. Ja produkts maksā lētāk nekā svaiga gaļa tirgū, tad jārēķinās ar to, ka gaļas tajā ir visai maz, jo pēc loģikas kvalitatīvam gaļas pārstrādes produktam būtu jāmaksā vairāk nekā svaigai gaļai.

Vienlaikus jāpārliecinās, cik liels gaļas sastāvs ir norādīts uz produkta iepakojuma. Kasjauns.lv, izlasot produkta sastāvu, pārliecinājās, ka visnotaļ pirktajām saldētajām „Kotletēm Nr.1” sastāvā tikai 50% ir vistas, cūkas vai liellopa gaļas, 50% kotlešu masas sastāvēja no ūdens, dažādām E vielām un pārtikas bagātinātājiem, kā arī sojas un ūdens.

Neimane teic, ka 100 gramu „lētās desas” var saturēt pat trīs dienu tauku devu, kas ir nepieciešams cilvēkam. Protams, ka tas ir kaitīgi un nopietni apdraud veselību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot tādu produktu kā „Bērnu piena cīsiņi”, ir konstatējis, ka norādītajās produktu sastāvdaļās no piena vai piena produktiem nav ne smakas. PVD to dēvē par patērētāju maldināšanu. Uztura speciālisti mazuļiem vispār neiesaka dot cīsiņus un desu, pat tādā gadījumā, ja to nosaukumā ir vārds „bērnu”.

Ražotāji slēpj desu ražošanas tehnoloģiju

Savulaik pazīstamais vācu politiķis Oto fon Bismarks teica, ka tautai nav jāzina, kā taisa politiku un desas.

Ka tā tiešām ir, apstiprināja žurnālists Elmārs Barkāns, kurš Kasjauns.lv pastāstīja:

„Savulaik nolēmām žurnāla „Nedēļa” lasītājiem pastāstīt un parādīt, kā top desas. Visiem zināms, ka par desu ražošanu ir sacerētas simtiem leģendu un mītu: kas tik tajās nav iekšā… Nolēmām mītus gaisināt.

Sarunājām ar Valmieras gaļas pārstrādes uzņēmumu „Triāls”, ka tur mums atļaus novērot un fotografēt desu ražošanas procesu, kā arī intervēt pašus desu ražotājus. Ar uzņēmuma vadītāju sarunājām konkrētu dienu un stundu, kad ieradīsimies Valmierā.

Kad atbraucām uz Valmieru, pēkšņi izrādījās, ka tieši tajā nedēļas dienā (tā laikam bija piektdiena), kad „Triāla” šefs mūs uzaicināja apskatīties desu ražošanu, desu cehā jau vairākus mēnešus ir brīvdiena. Jāšaubās, ka uzņēmuma vadītājs pēkšņi būtu aizmirsis, kurās dienās viņa ražotne nestrādā. Tā nu iznāca, ka bija vien jāapmierinās ar izmazgātu cehu un gatavās produkcijas noliktavas apskati.

„Triāla” vadība mūs uz ražotni uzaicināja speciāli tajā dienā, kad tā nestrādā, lai mēs tautai nevarētu pastāstīt, kā top desas. Droši vien, cilvēks, ieraugot to, kā top desas vai cīsiņi, no šī produkta varētu atteikties uz mūžu.”

Uztura speciālisti teic, ka par 5 – 8 latiem kilogramā var iegādāties labas pusžāvētās desas, kurās ir kvalitatīva gaļa, kurai nav pievienota soja, šķiedrvielas, maksimāli daudz ūdens, tauki. Ja analizējam desas, cīsiņus un sardeles, kuras maksā 0,90 – 1,40 latus kilogramā, jābrīnās, kā vispār ko tādu var ieēst.

Tajos izstrādājumos (cīsiņos, sardelēs, vārītajās desās), ko pārdot par vienu diviem  latiem kilogramā, gaļas pircēja izpratnē nav, un tām arī klasiskās garšas nav. Desās ir tauki, ūdens, kartupeļu ciete, reizēm pievieno arī miltus, olas, piena pulveri. Pat laboratorijās vairs nav tik vienkārši noteikt, cik un kāda gaļa ir izmantota. Valsts standartu nav, tādēļ katram uzņēmumam ir savi standarti, katrs dara, kā viņam labāk un izdevīgāk.

Leģendas par to, ka vārītajās desās ir klāt pielikts tualetes papīrs, gan ir muļķības, jo tad šīs desas nebūtu tik lētas, jo tualetes papīrs ir dārgāks nekā putnu gaļas atgriezumi.

Cik veselīgas ir Latvijā nopērkamās desas?

Tā tiek gatavotas desas un cīsiņi: