Katru dienu pāris Latvijas pilsoņu lūdz sevi atzīt par maksātnespējīgiem
Katru dienu vismaz divi, trīs cilvēki Latvijā sevi lūdz atzīt par maksātnespējīgiem. Eksperti teic, ka tas ir daudz un valstī arī turpmāk pieaugs to skaits, kuri nespēs dzēst savas kredītsaistības.
Šogad ik mēnesi ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā (kas ir vairāk nekā juridiskām personām), un kopš 2008. gada nogales līdz šā gada jūlija vidum Latvijā kopumā ierosinātas 812 fizisko personu maksātnespējas lietas, liecina Maksātnespējas reģistra dati.
„Tas ir daudz. Tas nozīmē, ka daudziem ir parādi, kurus tie nevar segt,” laikrakstam „Dienas Bizness” saka maksātnespējas administrators Aigars Lūsis.
No šobrīd ierosinātajām fizisko personu maksātnespējas lietām ap 30-40% „nākuši” no Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA). LAKRA konsultants Jānis Āboliņš saka, ka 90% maksātnespējas iemesls ir samazinātās algas. „Tipisks piemērs: policijas darbiniekam bija 420 latu alga, tagad - 280 lati, dzīvoklis atņemts, ir komunālie parādi un pēc dzīvokļa pārdošanas palicis 30 000 latu parāds. Šādos gadījumos vai nu visu mūžu dzīvo ar tiesu izpildītāju, vai maksātnespējas process, kad pēc 2,5 gadiem esi atbrīvojies no parādsaistībām,” skaidro. Āboliņš.
Eksperti spriež, ka tuvākajā laikā situācija varētu kļūt vēl dramatiskāka un pieaugs to fizisko personu skaits, kas pieteiks savu maksātnespēju. To apstiprina ne vien pašreizējā statistika par kavētiem kredītiem, bet arī ziņas par 100 miljonu latu komunālajiem parādiem un salīdzinoši ļoti neliels algu pieaugums pretstatā pieaugošām gāzes, elektrības, līdz ar to pārtikas cenām, kā arī nodokļiem.
Daudzi atzīst, ka aizņēmušies no radiem, draugiem, lai segtu kredītsaistības, tomēr pienācis brīdis, ka šobrīd vairs nav citas izejas, kā pieteikt maksātnespēju. Tiek lēsts, ka pašreiz savas kredītsaistības nespēj pildīt ap 200 000 cilvēku. Uz to fona 60 maksātnespēju procesu mēnesī vēl ir piliens jūrā.
